58335

Kāpēc 2014.gadā tiek prasīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas maiņa par labu pašvaldībām?
27.09.2013


     2014.gadā valdība turpinās īstenot darbaspēka nodokļu reformu. Plāns paredz, ka no nākošā gada 1.janvāra par 0,5 procentpunktiem tiks samazināts sociālais nodoklis gan darba devējam, gan darba ņēmējam, par 8 latiem tiks palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums un par 36 latiem IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu. Šo pasākumu rezultātā nodokļu ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos kopumā saruks par 87 milj. latu, no tiem 41,9 milj. latu veido IIN ieņēmumu samazinājums. Ņemot vērā, ka šobrīd pašvaldību budžetā nonāk 80% no visiem IIN ieņēmumiem, tad, protams, IIN ieņēmumu samazinājums galvenokārt skar pašvaldības. Negatīvā fiskālā ietekme uz valsts budžetu no neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu palielināšanas ir aprēķināta 8,4 milj. latu (20% no 41,9 milj. latu), savukārt uz pašvaldību budžetu – 33,5 milj. latu (80% no 41,9 milj. latu). Proti, ja šādas izmaiņas IIN politikā netiktu veiktas, pašvaldību ieņēmumi 2014.gadā no IIN pie 80% daļas būtu par 33,5 milj. latu lielāki par tagad plānotajiem.

     IIN pasākumu negatīvā fiskālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu ir būtiski atšķirīga. Te ir jāakcentē divi aspekti. 1) IIN ir galvenais pašvaldību ieņēmumu avots un tas veido 85% no visiem nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetā, bet valsts budžetā šis nodoklis sastāda tikai 5% no nodokļu ieņēmumu kopsummas. Līdz ar to jebkādām darbībām, kas samazina IIN ieņēmumus, ir liela ietekme uz pašvaldību ieņēmumiem kopumā, taču salīdzinoši maza – uz valsts budžeta ieņēmumiem. 2) Pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumi ir apmēram 900 milj. latu, savukārt valsts pamatbudžeta – 2,3 mljrd. latu, līdz ar to ietekmes uz budžetiem ir ļoti dažādas (33,5 milj. latu uz 900 milj. latu un 8,4 milj. latu uz 2,3 mljrd. latu). Jāsecina, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu arī 2014.gadā tiek plānots īstenot uz pašvaldību budžeta rēķina. Uz pašvaldību rēķina jau tika veiktas izmaiņas 2013.gadā – IIN likmes samazinājums līdz 24% un atvieglojuma par apgādībā esošu personu palielināšana no 1.jūlija.

Lai kompensētu IIN pasākumu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetu (33,5 milj. latu), MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā tika prasīts pašvaldībām piekrītošo IIN ieņēmumu daļu noteikt 84%. Valdības piedāvājums – 80% no IIN ieņēmumiem. LPS Domes sēdē tika izteikts kompromisa piedāvājums – kompensēt daļu no negatīvās fiskālās ietekmes pašvaldību budžetam un noteikt IIN ieņēmumu proporciju starp pašvaldībām un valsti attiecīgi 82% un 18%, kas nozīmētu proporcionālāku IIN pasākumu fiskālās ietekmes sadali starp valsts un pašvaldību budžetu. Šāda soļa rezultātā pašvaldības kopumā iegūtu papildu 19 milj. latu prognozētajos IIN ieņēmumos.

Vai ir taisnība, ka 2014.gadā pašvaldību budžeti pieaugs straujāk nekā valsts budžets?

     2014.gada valsts budžeta projekts vēl nav pieejams, taču šobrīd pieejamā informācija – nodokļu ieņēmumu prognozes valsts budžetā un pašvaldību budžetā – rāda, ka šāds apgalvojums ir nepatiess.

     Atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, nodokļu ieņēmumi 2014.gadā pašvaldību budžetā pieaugs par 4,03%; savukārt valsts konsolidētajā budžetā – par 5,32%, tai skaitā valsts pamatbudžetā – par 7,3%, valsts speciālajā budžetā – par 2,1%.

Kāpēc pašvaldībām vajadzīgi papildu ieņēmumi?

    Domājam, ka jebkuras pašvaldības vadītājs varētu uzskaitīt ļoti daudz vajadzību, kuras ir būtiskas attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem, taču tās nevar īstenot līdzekļu trūkuma dēļ.

     Resursi nepieciešami, lai nodrošinātu skolu un bērnudārzu pieejamību un uzturēšanu, sagādātu pašvaldību atbildībā esošos mācību līdzekļus, transportu bērniem uz skolām, sakārtotu vietējos ceļus, nodrošinātu iedzīvotājiem ūdensapgādi, siltumu u.c., sakoptu un labiekārtotu vidi (apstādījumi, bērnu rotaļlaukumi, apgaismojums u.c..), iespēju sniegt sociālo palīdzību utt.

     Turklāt no 2014.gada tiek palielināta minimālā mēneša darba alga līdz 225 latiem, kas kopumā pašvaldībām varētu izmaksāt 7 – 10 milj. latu. Pašvaldībās strādājošo vidējā darba samaksa ir apmēram par 30% vai 200 latiem mazāka nekā valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, 2013.gada 1.ceturksnī valsts budžeta iestādēs mēneša vidējā darba samaksa bija 561 lats, pašvaldību budžeta iestādēs – 388 lati.

     Turklāt pašvaldības daļu no saviem ieņēmumiem ir spiestas tērēt, lai līdzfinansētu pasākumus, kuri ir valsts atbildībā, taču valsts nav piešķīrusi pienācīgu finansējumu. Piemēram, mācību līdzekļu iegāde, kas būtu jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem; brīvpusdienas 1. un 2.klasei – valsts vienam bērnam pusdienām atvēl 80 santīmus, taču šobrīd par šādu summu pusdienas pagatavot praktiski nav iespējams. 

Informāciju sagatavoja:

Lāsma Ūbele,

Latvijas Pašvaldību savienība 

Padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos





      Atpakaļ