Svarīga informācija dzīvokļu īpašumu māju iedzīvotājiem par lēmuma projekta saturu, nosakot veidu, kādā tiks veikti turpmākie norēķini ar pakalpojuma sniedzēju
27.10.2014


Svarīga informācija dzīvokļu īpašumu māju iedzīvotājiem par lēmuma projekta saturu, nosakot veidu, kādā tiks veikti

turpmākie norēķini ar pakalpojuma sniedzēju

Rakstā izmantotie termini:

Dzīvojamā māja – ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja (arī dzīvokļu īpašumu māja), tai piederīgās ēkas (būves), zeme, uz kura tā atrodas, ja zeme kopā ar dzīvojamo māju veido vienotu nekustamo īpašumu vai ietilpst dzīvojamo māju veidojošo dzīvokļu īpašumu sastāvā, vai ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja, tai piederīgās ēkas (būves) un piesaistītais zemesgabals.

Dzīvojamās mājas īpašnieks – dzīvojamās mājas īpašnieks vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs, arī dzīvokļa īpašuma īpašnieks.

Dzīvokļa īpašums – dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums. Tas kā lietu kopība sastāv no atsevišķa īpašuma un attiecīgās kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašuma nav un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāma.

Atsevišķais īpašums – dzīvojamā mājā esoša būvnieciski norobežota un funkcionāli nošķirta telpa vai telpu grupa, kurā dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieciskā darbnīca iezīmēta būves kadastrālās uzmērīšanas lietā. Atsevišķā īpašuma elementi ir :

  • Telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi nesošie, nožogojošie un apdares elementi (t.sk. iekšējās starpsienas, griestu, grīdu un sienu apdare, durvis);

  • Inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem;

  • Inženierarīkojuma elementi (t.sk. virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašuma esošas dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi;

  • Atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis

  • Var būt arī ārpus telpas vai telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas un palīgēkas vai to daļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu vai atsevišķu īpašumu.

Kopīpašumā esošā daļa – kopīpašuma esošajā daļā ietilpst:

  • Dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (t.sk. sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošā konstrukcijas (t.sk. nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošas sienas), starpstāvu pārsegumi (t.sk. siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (t.sk. bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo telpu apkalpošanas inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas u.c. ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas pieder pie atsevišķā īpašuma (t.sk. atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašuma esošajām inženierkomunikācijām);

  • Dzīvojamās mājas palīgēkas un būves, izņemot atsevišķā īpašuma sastāvā papildus esošās ārpus telpas vai telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas un palīgēkas vai to daļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu vai atsevišķu īpašumu;

  • Zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai.

Dzīvokļu īpašnieku kopības statuss – dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļi īpašumos. Tās sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.  


Dzīvokļu īpašumu mājas, kurās pārvaldīšanas tiesības nav nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanai izveidotās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai un kurās dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi lēmumu par turpmāko maksājumu veikšanu pakalpojumu sniedzējam, pieņem rakstveida lēmuma projektu par veidu, kādā tiks veikti turpmākie norēķini par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem.

Lai pieņemtu rakstveida lēmuma projektu, dzīvokļu īpašnieku kopības viedokli noskaidro pārvaldnieks, līdz 2015.gada 31.janvārim organizējot aptauju.

Rakstveida lēmuma pieņemšanā ievēro sekojošas Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktas prasības:

  • Pieņemot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu īpašumu viņam pieder;

  • Ja vienam dzīvokļu īpašniekam pieder vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, balsojot viņam ir 50% balsu no visām dzīvokļu īpašnieku balsīm;

  • Ja dzīvokļa īpašums pieder diviem vai vairākiem kopīpašniekiem, tie pilnvaro vienu personu pārstāvēt visu dzīvokļa īpašniekus un balsojot tai ir viena balss (dzīvokļa īpašnieks pilnvarojot citu personu pārstāvēt viņa intereses dzīvokļi īpašnieku kopībā, noformē par to rakstveida pilnvarojumu);

  • Lai pieņemtu lēmumu, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Lēmuma projekta pieņemšana:

Pārvaldnieks katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma “Par veidu, kādā tiks veikti turpmākie maksājumi pakalpojuma sniedzējam” projektu.  

Lēmumprojektu sagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 07.oktobra noteikumu Nr. 606 “Noteikumi par rakstveida lēmuma projekta saturu, nosakot veidu, kādā tiks veikti turpmākie norēķini ar pakalpojuma sniedzēju” pielikumu “Lēmumprojekta paraugs – veids, kādā tiks veikti turpmākie maksājumi pakalpojuma sniedzējam”.

Lēmumprojektā norāda turpmāko maksājumu veidu par katru dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu, kas tiek nodrošināts dzīvojamā mājā.

Lēmumprojektam pievieno informāciju par to, kad dzīvojamās mājas īpašniekiem sniegta sekojoša informācija:

    • paziņojums par kopējo parādu par katru dzīvokļu īpašumu mājai piegādāto pakalpojumu un atsevišķi — katra dzīvokļa īpašnieka parādu par katru pakalpojumu, noslēgtos parādu atmaksas grafikus, pakalpojuma sniedzējam pārskaitīto maksājumu apmēru un parādu pakalpojuma sniedzējam par laiku līdz paziņojuma sagatavošanas dienai;

    • informācija normatīvajos aktos noteikto dzīvojamās mājas īpašnieka pienākumu pieņemt lēmumu par kārtību, kādā veicami turpmākie maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu. Informācijā norāda šajā likumā paredzētos maksājumu veidus un kārtību, attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu;

    • par no pakalpojuma sniedzēja saņemto informāciju par rēķina apkalpošanas izmaksām, ja maksājumi par pakalpojumu tiks veikti norēķinoties ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju, veicot tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

Pārvaldnieks sniedz arī priekšlikumus par kritērijiem un metodiku, kā varētu tikt aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu attiecīgajā dzīvojamā mājā.

Lēmumprojektā norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām no lēmuma projekta nosūtīšanas dienas (Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu).

Ja pakalpojuma sniedzējs ir norādījis atšķirīgas apkalpošanas izmaksas, ņemot vērā iespējamo klientu skaitu, lēmumprojektā papildus paredz vietu, kurā dzīvojamās mājas īpašnieks var norādīt maksimālo rēķinu apkalpošanas izmaksu summu, ko viņš piekrīt maksāt, veicot tiešo maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

Lēmumprojektā var norādīt citu būtisku informāciju, kas saistīta ar izlemjamo jautājumu;

Lēmumprojektā var iekļaut arī citu ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītus jautājumus, kurus piedāvā izlemt dzīvojamās mājas īpašniekiem.

Par balsošanas rezultātiem pārvaldnieks sagatavo balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

    • Lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanas termiņu;

    • Pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus

    • Pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturu;

    • Citas būtiskas ziņas par balsojumu;

Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, pārvaldnieks uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus.

Kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus aptaujas veidā, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.




      Atpakaļ