Latvijas Mantojuma dienas 12.- 14. septembrī
11.09.2014


 ""

Latvijas Mantojuma dienas 12.- 14. septembrī


1984. gadā Francijā aizsākās tradīcija- atcerēties un tajā pašā laikā pievērst aizvien plašākas sabiedrības uzmanību kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem valsts teritorijā. Šī kultūrvēsturiskā mantojuma atcerēšanās kultūra dažu gadu laikā izplatījās visā Eiropā un ieguva „Mantojuma dienas” nosaukumu. Šo dienu mērķis bija un ir joprojām tuvināt cilvēkus kultūras mantojumam, kas atrodas tiem apkārt.

No 12. līdz 14. septembrim šogad Latvijas teritorijā norisināsies Mantojuma dienas, kuru tēma ir „Rīgas ielas”. Daudzās Latvijas pilsētās un mazākās apdzīvotajās vietās vēsturiski izveidojusies Rīgas iela un ilgu laiku kalpojusi kā galvenā apdzīvotās vietas iela. Arī Rauna ir to vidū. Tāpēc Raunas novada dome ir to nedaudzo pašvaldību vidū, kas šīs dienas padarīs īpašas. Līdz ar to Raunai būs tā privilēģija 13. septembrī svinīgi pacelt Mantojumu dienu karogu.

Mantojumu dienas iesāksies ar jau minētā karoga pacelšanu un uzrunām par un ap šo dienu. Tālāk visi aicināti uz Raunas domes konferenču zāli, kur notiks seminārs, kas būs fokusēti veltīts tēmām, kas ir par vai ir saistītas ar Rīgas ielu. Runās arheoloģe Sandra Zirne par arheoloģisko izpēti Raunas pilsdrupās, savelkot kopā to, kas ir bijis senāk un uzsverot to, kas noticis šogad. Tāpat par Raunas arhitektonisko veidolu un apbūvi runās arhitekte Vija Caune, izceļot to, kas Rīgas ielā saglabājies no vēsturiskās apbūves. Vēsturnieks Arnis Āboltiņš ieskicēs Raunas Brīvības pieminekļa vēsturi, skatot to caur Brīvības cīņu tēmu un vēsturiskajām fotogrāfijām. Tāpat runās arī vēsturnieks Edgars Plētiens par Raunas ceļiem, ieskicējot to attēlojumu kartogrāfiskajos un rakstītajos vēstures avotos. Pēc pārtraukuma par veiktajiem Rīgas ielas māju pētījumiem stāstīs bijušie un esošie Raunas skolēni. Semināru noslēgs vēsturnieces Ievas Tropas skatījums uz Raunu 20. gs. 20.- 30. gados caur Raunas iedzīvotāju atmiņām.

Pēc ilgāka pārtraukuma Rīgas ielas 1 iekšpagalmā uzstāsies …


Rīgas iela Raunā: īss kultūrvēsturisks skatījums


Rakstītajos vēstures avotos Raunas pils pirmo reizi minēta tikai 1381. gadā kādā Rīgas arhibīskapa izdotajā dokumentā, taču kā apdzīvota vieta- ciems vai miests- Rauna minēta 1471. gadā. Rauna nekad nesasniedza pilsētas kvalitāti, taču eksistēja kā pils apmetne pie Raunas pils, kuras pakājē saplūda tirdzniecības ceļi no Cēsīm, Valmieras, Smiltenes un Rīgas. Šādi veidojās mūsdienās zināmā Rīgas iela, uz kuras sākotnēji bija izvietotas tikai dažas Raunas pilsmuižai piederošas rijas.

Gar Rīgas ielas kreiso malu (iebraucot Raunā no Rīgas puses) ēkas kārtotas viena pie otras un pārsvarā ir divstāvu ēkas. Nedaudzas ēkas celtas 19. gs. otrajā pusē, taču lielākā daļa veidotas tikai 20. gs. sākumā. Laika gaitā ielas ainavas autentiskums, kādu to redzam 20. gs. 20. un 30. gadu fotoattēlos, mainījies. Tas noticis, Raunas apdzīvotajai vietai ciešot 1938. gada ugunsgrēkā, kā arī vienkārši namus pārbūvējot.

Rīgas ielas labā puse palikusi neapbūvēta, kas saistāms ar ceļam tik tuvu atrodošajiem Raunas pils aizsarggrāvjiem. 20. gs. 20. gados tika apspriest jautājums par Brīvības cīņās kritušajiem veltīta pieminekļa būvniecību un nolemts par tā būvniecību Rīgas ielas šajā pusē, iepretim Rīgas ielas 8 namam. Līdz ar to daļēji tika aizbērts Raunas pils aizsarggrāvis, kā arī norakta ielas malā esošā piekalne, un izveidots uzbērums ar terasēm, kura centrā 1933. gadā atklāja tēlnieka Kārļa Zemdegas veidoto Brīvības cīņās kritušo piemiņas vietu, kas, pateicoties piemineklī veidotajam tēlam, tautā saukta par “Koklētāju”. To atklāja tā laika Latvijas Republikas prezidents Alberts Kviesis. Vienīgais šīs Rīgas ielas puses apbūves šedervs ir 1910. gadā celtais Raunas biedrības nams.

Rīgas iela vēsturiski bijusi ceļš un tāda tās uztvere saglabājusies līdz 20. gs. vidum. Tagad iela loģiski iekļaujas Raunas apdzīvotās vietas plānojuma telpiskajā struktūrā. Tas, ka ielas pirmais nams ir vēsturiski kalpojis kā pašvaldības ēka, kā arī tas, ka no Rīgas ielas labi redzamas Raunas pilsdrupas, Brīvības cīņās kritušo piemiņas vieta un vēsturiskā apbūve, padara šo telpisko struktūru par Raunas centrālo vietu. Rīgas ielas vēsture ir saglabājusies sabiedrības atmiņās un noteikti saglabājama kā vēsturiska liecība.


Glezniecības plenērs Raunā


Sadarbībā ar Raunas Novada domi, Mākslas "Galerija Laipa” no 11. – 13.septembrim, Eiropas Kultūras mantojumu dienu ietvaros rīko glezniecības plenēru Raunā. Plenēra laikā tiks iegleznoti un vesturē iearkstīti šī brīža skati un ainavas no Raunas pilsētvides. Pasākumā piedalās gleznotājas Ilze Smildziņa, Līga Jaunzeme, Neonilla Medvedeva, Alise Mediņa, Kristīne Guršpone, Anitra Bērziņa, Kristīne Urbanaviča.


Glezniecības plenērs ir notikums, kas saved kopā skatītāju, mākslas baudītāju ar tās radītāju – mākslinieku. Tanī pat laikā māksliniekam šis pasākums ir izraušanās no ierastās notikumu vides, jaunu kontaktu un iespaidu radīšanas periods. Ar plenēra palīdzību, “Galerija Laipa” kopā ar Raunas Novada domi pilda savu vidutāja lomu – ļaujot apsēsties uz „laipas”, patveroties no ikdienas uzliktajiem rāmjiem, baudīt un iedvesmoties visiem kopā.


Šogad, atzīmējot Eiropas Kultūras mantojumu dienas, uzsvars tiek likts uz Rīgas ielām kā vēsturisku liecību un to pētniecisko un māksliniecisko saglabāšanu. Izsenis tiek uzskatīts, ka „visi ceļi ved uz Rīgu”, tāpēc daudzās Latvijas apdzīvotās vietās ir Rīgas vārdā nosaukta iela, laukums, vai ir bijis galvenais ceļš, kas ved uz Rīgu. Bieži tas kalpo par mugurkaulu vēsturiskās pilsētas struktūrai.


Raunas Novada dome sadarbībā ar Galeriju Laipa centīsies šo vešturisko liecību saglabāt - iegleznojot to - Alises Mediņas romantiski vieglajā pieskārienā, Neonillas caurspīdīgajā skicējumā, Anitras rūpīgi izdomātajā sižetā, Ilzes smieklos un patīkama vieglums triepienos, Līgas vecmeistariem raksturīgajā toņu tandemā, Kristīnes Guršpones noslēpumainajā un citāda skatījuma faktūrā … pavisam realistiskās Kristīnes Urbanavičas gleznieciski baudāmajā atspoguļojums uz balta audekla… Gleznas ir viens no kultūras mantojuma veidiem, kas glabā ne tikai tā brīža nianses glezniecības nozarē, bet stāsta un ilustrē vidi, notikumus, stilus, pat valdošās emocijas.


13.septembrī plkst.20:00, Raunas vecajā grāmatnīcā, tiks atklāta Raunas glezniecības plenēra izstāde – vēl pavisam mitras, pēc eļļas krāsām smaržojošas – gleznas tiks nodotas skatītāju vērtējumam, kopigi atzīmējot Eiropas Kultūras mantojumu dienas 2014.


Papildus informācija:

Karlīne Cercina - Mākslas „Galerijas Laipa” vadītāja

Mob. 26169449 Karline.cercina@gmail.com

www.galerijalaipa.lv

 

Ielādēju...



      Atpakaļ