Raunas novads

Aktualitātes


PASAULES MŪZIKA BAZNĪCAS KALNĀ
27.04.2015


PASAULES MŪZIKA BAZNĪCAS KALNĀ



Sagaidot vienu no pirmajiem vasaras saulrietiem, piektdien, 5.jūnijā jau piekto reizi notiks ikgadējais Klusās mūzikas koncerts. Sekojot algoritmam "kluss = tīrs, patiess", notikuma vietas izvēlē šogad esam nonākuši līdz Baznīcai.
Arī līdzšinējās koncerta vietas - Raunas pilskalns, Tanīsa kalns un Drustu Ozolkalns - radījušas svētīgu un baznīcas vērtu noskaņu, taču šoreiz - atbilstoši festivāla nosaukumam "Maize" - vēlējos ievest īstu pasaules mūzikas elpu un jūs, klausītāji, pašā vēsturiskajā Drustu baznīcas ēkā, skanot gan koklēm, dūdām, māla podiem, gan 1901. gadā Emīla Martina būvētajām baznīcas ērģelēm.
Baznīca kā cilvēka niecīgās zemes dzīves sakralizēšanas simbols gandrīz nekur pasaulē nav pastāvējusi bez sava ciešā kaimiņa - traktiera vai kroga. Nebūt nevēlos glorificēt šo sakarību, taču noteikti zinu, ka vispatiesākās grēksūdzes esmu dzirdējis tieši no cilvēkiem, kas reiz izbaudījuši kroga viltus nirvānu, vispacilājošākās skaņas - no mūziķiem, kas izdzīvojuši trakus "grūti audzināmā" protestanta gadus. Baznīcu cilvēks ceļ, lai nostiprinātu savas dzīves bezgalību, tāpat spēlētājs stīgu ikreiz parauj, lai tā skanētu mūžīgi.
Klusās mūzikas koncerts ļaus jums kaut tikai vienu skaistu vakaru sadzirdēt šo bezgalīgo stīgas skaņu, kas rezonē ar pasaules elpu patiesā bezvārdu lūgšanā par Mieru.

Iepazīšanos ar mūziķiem šoreiz sāksim no beigām.

Koncertu noslēgs mūziķis, kas praktizē visdažādākos mūzikas virzienus - no rokmūzikas līdz baznīcas korāļiem - ērģelnieks Jānis Pelše.
Absolvējis Latvijas Mūzikas Akadēmijas asoc. prof. Vitas Kalnciemas ērģeļklases maģistratūru, papildinājis zināšanas Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā pie prof. V. Cērera, Jānis Pelše bijis divu draudžu ērģelnieks, paralēli sniedzot solokoncertus Rīgas Doma baznīcā u.c., spēlējot baroka kamermūziku radošajā apvienībā "Taureņi debesīm", Aināra Paukšēna autormūziku ansamblī "Kopējā izteiksme" ar dziedātāju Līgu Priedi, kā arī dažādu tautu mūziku manā "Nepieradinātā Folka Orķestrī". Drustos Jānim palīdzēs viens no pieprasītākajiem Latvijas sitamo instrumentu spēles meistariem Ivars Kalniņš ("Remix", "Labvēlīgais tips" u.c.) un es, Andrejs Grimms ar akustisko ģitāru.
Programmas nosaukums "ZĀLES DEJĀM UN MIEGAM - 16.gs. baroks, minimālista Filipa Glāsa, amerikāņu mūziķa Džima Mateusa, tāpat Valta Pūces, Jāņa Lūsēna, kā arī eksperimentētāja Hardija Lediņa skaņdarbi, kurus papildinās āfrikāņu, lietuviešu un pašu trio dalībnieku mūzika.

Pirms iešanas baznīcā turpat līdzās saulrieta krāsās būs dzirdama viena no pašām zināmākajām latviešu folka grupām - IĻĢI.
Radušies 1981.gadā kā Iļģuciema kultūras nama folkloras kopa, vijolnieces Ilgas Reiznieces vadītie "Iļģi" jau sākumā nojautuši, ka nespēs aprobežoties ar folkloras mantojuma izzināšanu, glabāšanu un popularizēšanu vien. Tautas māksla te kalpo kā iedvesmas avots savas- postfolkloras mūzikas radīšanai. Turklāt tā nekad nav bijusi cukurota, ideoloģiski nekaitīga, suvenīriski virspusēja, bet gan, gluži otrādi, balstīta folkloras senākajos, sakrālajos slāņos - latviešu mitoloģijā, tradicionālajā dzīves kārtībā un dabas ritmā.
"Iļģu" sastāvs daudzo gadu gaitā mainījies, taču līdzās Ilgai vēl no "Jauna mēness" laikiem palikuši Māris Muktupāvels (akordeons, dūdas u.c.) un Gatis Gaujenieks ( basģitāra, ģīga u.c.), savukārt klāt nākuši ģitārists Egons Kronbergs un bundzinieks Mārtiņš Linde. Līdzi sastāvam mainījusies arī mūzikas instrumentācija un noskaņa. Sākotnējo rāmo plūdumu ( albumi "Rāmi, rāmi", "Agrie gadi") laika gaitā nomainījusi bungu un elektrisko stīgu klātbūtne, kas likusi visai pretrunīgi vērtēt "Iļģu" mūziku - dažiem klausītājiem tā padarījusi pieejamu folkloras pasauli, citiem savā ziņā laupījusi iespēju izgaršot agrāk pierasto mūzikas caur-dzirdamību, katra instrumenta un balsu sasaukšanos.
Visādā ziņā arī šobrīd "Iļģi" nav zaudējuši spēlēt un dziedāt gribēšanu un varēšanu un - galvenais - patiesumu.
Kad jautāju Mārim, vai Drustu baznīckalnā viņi varētu spēlēt ko no agrākajiem (rāmajiem) gadiem, viņš atbildēja: "tas jau ir pagājis, tagad ir aktuāls tas, kas ir tagad". Visdrīzāk "Iļģu" pārsteigums Klusās mūzikas koncertā būs slēpts viņu šābrīža sajūtā - gan repertuāra, gan, iespējams, arī sastāva izvēlē.

Vakaru iesāks iedvesmojošs un pārliecinoši savu ceļu ejošs jaunu cilvēku pāris - Edgars un Klēra Safronovi-Andersoni.
Satikušies pirms vairākiem gadiem Spānijā, Valensijā, viņi tagad turpina papildināt viens otru, dzīvojot lauku mājā Latvijā. Edgars, savulaik Amerikā mācījies keramikas mākslu, rada interesantus, vizuāli un skaniski perfektus mūzikas instrumentus no māla, pievienojot ādu un metālu. Klēra auž krāsainus tekstila darbus. Un vēl - jo sevišķi ziemā - viņu darbnīcās top sniega kurpes dabas vērotājiem, medniekiem utt.
Klusās mūzikas koncerta sākums būs tāda sevī ieskatīties aicinoša un vienojoša kopābūšana, kuru pats Edgars sauc "ugunīs ceptas zemes dziedošie ritmi, kas atbalsojas izsenās tautu kultūrās pāri kontinentiem no cilvēces šūpuļa līdz baltu krastiem". Priekšnesuma gaitā redzēsiet un dzirdēsiet, kas tas ir - udū, kalimba, darbuka, kā tie tiek gatavoti tepat no Latvijas māla.

Gluži tāpat visīstākā maize tiek cepta no tepat līdzās augušiem graudiem, visveselīgākā tēja - vākta no savā pļavā ziedošiem ziediem. Bet domas, tām jālido - tālu pāri pasaulei. Un kādas nu tās "iedomātas", cik nu kurš tām ļauj pozitīvu lidojumu, - tāda arī maizei garša un spēks.

Uz tikšanos 5.jūnijā pusdesmitos vakarā!

Ieeja koncertā par ziedojumiem. Līdzās mūzikai Drustu baznīckalnā jūs sagaidīs silta tēja, maize un ugunskurs, bet lai sēdēšana laukā patīkamāka, ieteicams ņemt līdzi kādu segu vai paklāju.

Lai jūsu maizē dominē dzīvesprieks un gudra sapratne, ka pasaule vienmēr un visos apstākļos var dot mums tikai pašu labāko, ko esam pelnījuši!


Andrejs Grimms,
Klusās mūzikas koncerta veidotājs

Ielādēju...



      Atpakaļ