65508

Alus



 


 

Festivāls ,,Rodam Raunas novadā”
4. jūnijā pl. 18.00 Drustu vasaras estrādē
,,ĪSA PAMĀCĪBA MĪLĒŠANĀ”
Uzvedumā piedalās: Aija Dzerve, Sarmīte Rubule, Aīda Ozoliņa, Kristians Karēļins, Juris Kalniņš, Andris Daņiļenko, Valdis Zilvers, Lelde Dreimane, Jānis Kirmuška u.c. Režisors – J. Kalniņš un Raunas deju kopa ,,TREJDEVIŅI”.  

 


Klusās mūzikas burvība Tanīsa kalnā.

Festivāla „Rodam Raunas novadā” pirmās dienas, 3.jūnija, noslēgumā, mierīgam vakaram un spēku uzlādēšanai, Tanīsa kalna virsotnē būs iespējams baudīt dvēseliskas un nomierinošas mūzikas skaņas ar lieliskiem vokāliem.

Prāta mieram kā pirmie baudu sniegs Mandolīnu orķerstris ar senu dažādu zemju mūziku, ko papildinās pirmie ārzemju viesi festivāla pastāvēšanas vēsturē - postfolkas duets no Igaunijas, kuri iepriecinās ar harmoniskām melodijām. Vakaru noslēgs un kalna virsotni pieskandinās latviešu etniskā grupa ar spēcīgu sieviešu un vīriešu vokālu kombināciju.

Lai vakara klusajā koncertā nonāktu tuvāk dabai līdzi paķer segu sēdēšanai! Ieeja pasākumā par ziedojumiem.

Sīkāka informācija Raunas novada mājaslapā www.rauna.lv sadaļā – KULTŪRA > festivāls „Rodam Raunas novadā” > Alus 

 


Skaļā mūzika mierīgam vakaram Drustos.

Festivāla „Rodam Raunas novadā” ietvaros koncerts ar trīs dažādu žanru izpildītājiem būs lieliska bauda Jūsu ausīm. Vakaru uzsāks HIP-HOP mākslinieki, kuriem pievienosies ekspresīvo un pulsējošo ritmu izpildītāji – DŽEZA trio, koncertu noslēgs Imanta Kalniņa dibinātā klasiskā ROKGRUPA ar savu netradicionālo balāžu skanējumu.

Pēc ausu lutināšanas pie lieliskas mūzikas, turpinājumā, Jūsu kājām nakts ballē ritmus sitīs grupa „KRAUJAS STORM BAND ”.

Iegādāties biļetes laicīgi var Valmieras, Cēsu un Raunas TIC. Skaļā koncerta un nakts balles cena 5 EUR. Ja vēlies koncertam un ballei pievienot teātra izrādi – 10 EUR, atsevišķi teātra ieejas biļetes cena – 8 eur.

Sīkāka informācija Raunas novada mājaslapā www.rauna.lv sadaļā – KULTŪRA > festivāls „Rodam Raunas novadā” > Alus 

 


Festivāls „Rodam Raunas novadā” 4.jūnijā Drustu vasaras estrādē.

Īpašais alus, piena, medus, maizes, zivju un zemeņu tirgus.

Laipni aicināti tirgotāji ar pašaudzētu vai pašdarinātu produkciju.

Savu dalību pieteikt iepriekš tel.27877249 Inga

Uz tikšanos tirdziņā! 


Dziesmu spēle "Īsa pamācība mīlēšanā”


Teatrāls, dzīvespriecīgs, labdabīgi ironisks uzvedums, R. Paula mūzika, spilgti raksturi, asprātīgi dialogi, negaidītas situāciju maiņas

Uzvedumā piedalās : Aija Dzērve, Sarmīte Rubule, Evija Skulte, Aīda Ozoliņa, Ivars Kļavinskis, Kristians Karēļins, Juris Kalniņš, Voldemārs Šoriņš, Andris Daņiļenko, Valdis Zilveris, Zane Jančevska

Režisors - J.KalniņšMūziku aranžējis - V.ZilverisProducente - A.Ozoliņa

   
   

Pielikums 


 

HIUKANNELE, KUKAIŅI UN ŠARMANTAIS KLUSUMS

Godātie skaistās karalienes mūzikas mīlētāji !
Pirmajās jūnija brīvdienās mūs atkal uzrunās ikgadējais festivāls „Rodam Raunas novadā”.  
Festivāla uzmanības centrā šogad likts alus. Te uzreiz jāpaskaidro, ka vilsies tie, kas nāks uz pasākumu kā uz iedzeršanas burziņu. Tie nebūs svētki personām, kas nevar iesākt un nobeigt dienu bez masveida alus divlitrenes. Cilvēki, kuri Raunas novadā darina alu, ir īpaši ar to, ka cenšas lauzt šo iesīkstējušo lētās apreibināšanās tradīciju, un padarīt alus baudīšanas procesu īpašu. Līdzās skurbinošajai dzēriena funkcijai šajā gadījumā ir svarīga medicīniskā, proti, alus tīrība un, kas ne mazāk svarīgi, mākslinieciskā, kas izpaužas gan dažādo šķirņu nosaukumos, gan arī bohēmiskā skurbuma kā radoša stāvokļa izgaršošanā. (Raksta autors gan droši zin, ka patiesa mūzikas radīšana neprasa ārējus reibuma veicinātājus – tai pietiek pašai sava reibuma.)
Tirgus, pašdarbnieku priekšnesumi un Skaļās mūzikas koncerts šogad notiks 4. jūnijā Drustos, savukārt Klusā mūzika skanēs piektdien, 3. jūnijā Raunas Tanīsa kalnā – vietā, kur, iespējams, reiz stāvējusi Beverīnas pils.  
Un tāpat kā senāk Ausekļa apdzejotais sirmgalvis Vaidelotis apturēja igauņu – latviešu karu nevis ar ieročiem, bet gan - kokles spēli, tāpat arī šī gada Klusās mūzikas koncerts būs iespēja katram klausītājam ieklausīties dziļi jo dziļi sevī un pārvarēt tās iekšējās nesaskaņas, to neapmierinātību ar sevi, kas parasti izpaužas kā neapmierinātība ar citiem, un galu galā, cilvēkam starp cilvēkiem dzīvojot, ir tas patiesais pasaules karu sākums...
Vienotā skaņas ainavā Tanīsa kalnā muzicēs fascinējošā postfolka grupa „Zāle”, vadošo igauņu tautas mūziķu duets Meelika Hainsoo un Kulno Malva ar skaistām igauņu dziesmām un instrumentālām akordeona, hiukanneles, vijoles un dūdu meditācijām, kā arī Rīgas Tautas Mandolīnu orķestris.
Šaja un nākamajā avīzes numurā iepazīstināšu ar māksliniekiem.
Ar vārdu „mandolīna” parasti saistās kas gluži itālisks, serenādes, mīļas, drusku sērīgas dziesmas. Šis mazais 17.gadsimta strinkšķināmais stīgu instruments ( mandolina itāļu valodā = mazā mandola), kuram ir četri stīgu pāri, katrs no tiem uzskaņots unisonā, bet savstarpēji - atdarinot vijoles kvintu skaņojumu sol – re – la – mi ( tātad katrs vijolnieks var ņemt rokā mandolīnu un drīz vien ielauzīties galvenajās nošu sakarībās!) – mandolīna iemantojusi slavu ne tikai pārvietošanai ērtā, nelielā izmēra, bet arī plašo iespēju dēļ. Kaut arī mandolīnas skaņas diapazons nav tik plašs, tā, tāpat kā ģitāra, var kalpot gan kā pavadošais, gan solo instruments.  
Esam raduši dzirdēt mandolīnu daudzu dziesmu pavadījumos – ne tikai tautas mūzikā (kopš 20. gadsimta Latvijā), bet arī roka, popa un mūsdienu bardu skaņās. Taču ierasti tā tikai papildina citu instrumentu skanējumu, iespēlējot kādu trauslu fona krāsu vai skaistu solo melodiju.
RĪGAS TAUTAS MANDOLĪNU ORĶESTRIS mūs pārsteigs ar gluži jaunu pieeju. Viņu sastāvā ir t i k a i mandolīnas – lielākas un mazākas, resnākas un tievākas, jaunākas un vecākas!  
Līdzīga sastāva orķestri veidoti Amerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Japānā, iekļaujot līdzās mandolīnai un mandolai arī mandobasu un mandoloni – instrumentus ar līdzīgu uzbūvi, bet krietni rupjāku skaņu. Šādiem orķestriem cilvēki pat sacerējuši un vēl aizvien sacer īpašu mūziku – arī ļoti nopietnus klasiskas formas darbus (Yasuo Kuwahara, John Goodin, Bruce Graybill).  
Rīgas Tautas Mandolīnu orķestris spēlē tikai parastās soprāna mandolīnas, dažreiz tām pievienojot mandolu un kādu sitamo, un tas skan nudien neparasti, it kā mazliet izsitot pamatu zem kājām, lidinoties kādā kukaiņu barā. Orķestris vislabprātāk spēlē tautas mūziku – latviešu, īru, igauņu, franču, skandināvu - dažādu zemju un laiku, arī ļoti senu – ar nosacījumu, ka pašiem patīk un var uzdancot, ko apliecina arī koncertu vēsture - festivāls „Baltica”, Baltijas danču nakts, Ģikšu danču nakts, Latvijas Mākslas Akadēmijas karnevāls.
Lenards Gotlubs, kuru var saukt par Rīgas mandolīnistu vadītāju, ar strinkšķināmajiem instrumentiem saistīts ļoti sen. Pats spēlē arī viduslaiku lautu, ungāru kobozu un ģitāru. Lenards muzicējis dažādos sastāvos, viens no tiem, „Trakula”, viesojies pirms dažiem gadiem arī Klusās mūzikas koncertā. Spēlētos instrumentus nereti mūziķis pats ir arī gatavojis, kas piešķir priekšnesumam citas kvalitātes vērtību.
Pirms pāris gadiem Rīgā Lenards izveidojis mandolīnistu pulciņu, no kura tagad palikuši - Inga Holsta, Paula Ābele, māsas un brālis Rozenblati, Emīls Zonne un grupas „Coconuts” ģitārists Pēteris Narubins. Vairums mandolīnistu nāk no Rīgas, Jaunpiebalgas un Cēsīm un ir arī iepriekš piekopuši folklorai tuvinātu dabisku dzīvesveidu.
Tā nu arī Klusās mūzikas koncertā Beverīnas pils vietā pirmie miera un mīlestības nesēji būs Rīgas Tautas Mandolīnu orķestris ar vienkāršu un sirsnīgu, bet tajā pat laikā izsmalcinātu un neparastu priekšnesumu!
 
Turpinot iepazīšanos ar Klusās mūzikas koncerta māksliniekiem, jāmin igauņu duets MEELIKA HAINSOO un KULNO MALVA.
Gluži netālu no Raunas, dienvidnieciskā nelielā Igaunijas pilsētiņā ik vasaru norit viens no vadošajiem Eiropas folkloras festivāliem – Vīlandes Folkfestivāls. Būdams regulārs festivāla viesis, iepazinu Meeliku un Kulno vispirms jau kā divu vadošo Igaunijas folkgrupu – „Vagilased” un „Svjata Vatra” mūziķus, kuri jau tolaik, pirms vairākiem gadiem, bija izspēlejušies krustu šķērsu visā pasaulē un iemantojuši karstu atbalstītāju loku arī savā dzimtenē.
Tagad, ka jau tas mēdz notikt, abi mūziķi ir „iztrakojušies” un pievērsušies nopietniem muzikāliem meklējumiem. Kulno Malva rada unikālas akordeona meditācijas un palaikam ieraksta tās, nosaucot kādā vardā, piemēram, „Divpadsmit”, „Burvju stāsts”, „Suņa rejas” un tml. Meelika savukārt balansē smalkā saskaņā starp mūsdienīgi tautisku, samtainu balsi, kura uzruna pat tad, ja nesaprotam igauņu valodu, un klusajiem instrumeniem – kanneli (igauņu kokli), hiukanneli ( dīvainu vijoles paveidu, kas atgādina kokli, kuru spēlē ar lociņu)un parasto vijoli. Viņi abi spēlē dažādos sastāvos: akordeons un bungas; trīs kanneles; hiukannele, akordeons, ģitāra (ansamblis „Lepaseree”).
Raunā Meelika un Kulno būs divatā.
Ka paši raksta, viņu dueta mūzika iedvesmu smeļ no vienas puses, brīnumainā tautasdziesmu straumē, no otras, akordeona bagātīgajā un dažreiz pārsteidzošaja skanējumā. Visas viņu dziesmuspēles ir spēlējamas, dziesmas – dziedamas un seno „runo” dziesmu liriku gleznotās bildes – skaidri saredzamas.
Līdz ar tumsu uz Tanīsa kalna skatuves kāps GRUPA „ZĀLE”.
„Zāle” iesākusies kā divu mūziķu – dzejnieka Pētera Draguna un mākslinieces Martas Kreituses duets. Bezgala šarmants duets, kas mūziku tver krietni plašāk par notīs pierakstāmu skaņu plūsmu. Plašāk par garā vizualizējamu gleznu izstādi, dzīves filmas kadru nomaiņu, laika atspoguļojumu skaņā. Šķiet, šai mūzikai arī uzspiests visdziļākā satura „eko” zīmogs.
Tai nepiemīt tieksme uz tehnisku sarežģītību, uz sevis kā mūziķa apliecinājumu, kas atļauj patikt dažādas gaumes un muzikālās izglītotības auditorijām. Taču – „Zāles” mūzika ir dzejnieka, mākslinieces, galu galā, vienkārši cilvēka vārds skaņā. Vārds, kuru viņi nav varējuši nepateikt, un kuru tāpēc klausītājs, lai kas viņš arī būtu, nevar nesaprast.
„Zāles” mūzika jūs vienkārši ievilks sevī un ilgi nelaidīs vaļā – laikam tieši šī ir īpatnība, kas liek saklausīt grupas nosaukumā otru – reibinoši svētlaimīgo niansi.
Tieši tāds arī ir „Zāles” fascinējošais skanējums, kuru rada Pēteris Draguns, Marta Kreituse, Kasandra Kaņepe, Kira Kirsanova, Dace Zariņa, Aivis Gailītis un Tarass Kuzmenko, saucot sevi par indie un postfolka krustojumu.
Uzskaņojiet sevi pozitīvi, pakojiet teltis, draugi, un tiekamies 3.jūnija vakarā Tanīsa kalnā!
 
Andrejs Grimms, Klusās mūzikas koncerta organizators



      Atpakaļ