Cienījamie Raunas novada iedzīvotāji un godātie viesi!



Cienījamie Raunas novada iedzīvotāji un godātie viesi!

Raunas novads konkursa kārtībā 2014. gada sākumā man uzticēja būtisku un atbildīgu uzdevumuizveidot Raunas muzeju. Piekrītot šim izaicinājumam, zināju, ka organizācijas veidošana un viss, kas saistās ar šim procesam pakārtotām lietām, ir laikietilpīgs process. Eiropas pieredze šādos gadījumos runā par vismaz 2-3 gadu laika posmu līdzīgu organizāciju veidošanā. Turpmākajā tekstā vēlos iedot nelielu pārskatu pār to, kā es redzu muzeju, kas pašlaik tiek darīts šajā jomā un kādi ir plāni tuvākajā laikā.

Ja raugāmies no ģeogrāfiskā izvietojuma, Rauna savā ziņā atrodas Vidzemes centrā. Tā lielās līnijās ir trīsstūra centrs reģionam, kuru veido Vidzemes lielākie apdzīvotie centri- Cēsis, Valmiera un Smiltene. Šis ir izejas punkts, no kura sāku domāt par Raunu kā vietu, kur cilvēki ir vēlējušies, vēlas un vēlēsies dzīvot. Turklāt tas nosaka vēl vienu būtisku lietu- tīklošanu.

Mūsdienās viss balstās uz tīkliem: sakaru tīkli, informatīvie un plašsaziņas tīkli un sociālie tīkli. Šim trīsstūrim, manuprāt, ir jābūt kā Vidzemes reģiona tīklam, kurā Raunai ir būtiska nozīme. Mūsdienu straujās dzīves un daudzās informācijas laikā cilvēkiem nav nozīmīgi tik daudz uzziņas fakti, cik tēli un asociācijas. Līdz ar to liela daļa pakalpojumu tiek pārdoti, tajos lielu lomu atvēlot emocijām. To iespējams izdarīt, ja tiek izprastas cilvēku vēlmes. Turklāt attiecīgajai vietai ir nepieciešams izveidot tai raksturīgu vēstījumu. Ja tas nav izveidojies dabiski, tad tas ir jāveido mākslīgi. Būtiska loma, manuprāt, Raunas veidolā ir tieši kultūrvēsturiskajai un dabas telpai, kas nosaka to, ka Raunas novada vēstījuma veidošanā tiem, kas šeit ierodas, būtiska vieta jāpiešķir šiem elementiem. Tāpēc arī Raunas muzejs ir iecerējis runāt par 5 Latvijas brīnumiem Raunā. Kas tie būs- to varēsiet ieraudzīt muzejā.

KAS IR SVARĪGI?

Pārliecība, ar kuru radīju muzeja konceptu, bija par to, ka Raunas muzejs nebūs tikai materiālu un lietu krātuve. Protams, tā būs būtiska muzeja darbības joma, taču ne prioritāte. Turklāt gribu parādīt to, kāds var būt muzejs un to, ko šāda veida organizācija var dot Raunas novada iedzīvotājiem un ekonomikai. Raunas muzeja misiju redzu kā darbību, kuras mērķis ir veidot Raunas novada un tā iedzīvotāju identitāti, ar kuru šī vieta un vietas iedzīvotāji tiks sasaistīti gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Jautājums ir šāds- kas cilvēkiem Latvijā un pasaulē asociēsies ar Raunu un kas būs tas, kādēļ cilvēki gribēs šeit atbraukt.

Lai darbotos šajā virzienā, izvirzīju Raunas muzeja darbībai četras vērtības jeb lietas, kas vienmēr būs svarīgas darbā.

Atvērtība. Sadarbībā ar citiem (ar vietējiem iedzīvotājiem, muzejiem, skolām, vēsturniekiem, uzņēmējiem) tiek veidota efektīva kultūrvides pieejamība. Muzeja darbība ir atvērta jaunām pieejām, idejām un pārmaiņām. Muzeja darbībā nav svarīgi aizspriedumi un augstprātība.

Objektivitāte. Muzeja darbība un pētniecība neseko pieņēmumiem un nezinātniskiem apgalvojumiem. Muzejs cenšas vēsturiskos notikumus attēlot pēc iespējas objektīvāk.

Mērķtiecība. Muzejs izvirza mērķus, kuriem ir jēga un kas ir sasniedzami un sasniegtie rezultāti ir izmērāmi. Muzejs izrāda iniciatīvu, dara un nebaidās kļūdīties, mācās no pozitīviem un negatīviem piemēriem.

Atbildība. Latvijas valsts kopējās vēstures izpētē svarīga ir katra novada vēstures pētniecība. Novada vēstures pētniecība tiek veikta ar zinātniskām metodēm, tāpēc rezultātam ir augsta pievienotā vērtība. Muzejs regulāri rosina sabiedrību iesaistīties muzeja satura un kopējās kultūrvides veidošanā. Muzejam ir ilgtermiņa plāns.

Pašlaik ir skaidra muzeja vīzija uz 2018. gadu jeb Latvijas Republikas simtgadi. Pēc trīs gadiem redzu, ka Raunā darbojas Raunas muzejs, kas regulāri krājumā pieņem Raunas novada vēsturei raksturīgus priekšmetus, dokumentālās liecības un mutvārdu atmiņas, šīs liecības digitalizējot un padarot pieejamas pētniekiem visā pasaulē. Tajā pašā laikā muzejs nodarbojas ar pētījumiem, kas fokusēti uz Raunas vēsturi un tos publicē atsevišķā rakstu krājumā. Muzejā ir iekārtota patstāvīgā ekspozīcija un izveidotas Raunas izzināšanas- apskates programmas. Tādi muzeja rīkotie pasākumi kā Muzeju nakts (Viduslaiku diena) un Mantojuma dienas ir pazīstami Latvijā. Muzejs regulāri sadarbojas ar skolām un tajās veicina novada pētniecību. Muzejs ir ieguvis akreditāciju un sadarbojas ar citiem reģiona muzejiem kopīgu pasākumu veidošanā.

PADARĪTAIS UN DARĀMAIS

Pašlaik ir pagājis nedaudz vairāk kā gads. Ir nepieciešams atskats uz to, kas ir izdarīts un kāpēc tas ticis darīts. Neiedziļinoties mazākos darbos, galvenokārt šogad lielākā uzmanība pievērsta mēģinājumam apzināt visu literatūru un periodiskos izdevumus, kuros rakstīts par Raunu vai Raunas iedzīvotājiem. Līdztekus ir veikta vēstures avotu, kas attiecas uz Raunas vēsturi viduslaikos, tulkošana no viduslejasvācu un latīņu valodām uz latviešu valodu, kam ir būtiska loma Raunas viduslaiku un jauno laiku vēstures izzināšanā. Tāpat ir apzināta fotogrāfiju kolekcija Latvijas muzejos, kas dod iespēju ilgtermiņā šīs fotogrāfijas izmantot darba vajadzībām. Ir apkopota daļa materiālu par jauno laiku vēsturi Latvijas vēstures arhīvā, īpašu uzmanību pievēršot jauno un jaunāko laiku vēsturei, kura Latvijas mērogā pašlaik ir vismazāk pētītais laika posms. Tāpat uzsākta Raunas iedzīvotāju atmiņu apkopošana, kuras nākotnē paredzēts apkopot datubāze un pievienot digitālajam krājumam. Būtiska bijusi dalība Raunas novada kultūras pasākumu, piemēram, Muzeju nakts, Raunas vārdadienas un Mantojuma dienas organizēšanā. Tāpat tika izveidota viena mini-izstāde, uzsvaru liekot uz Jāņa Cimzes būtisko lomu Latvijas vēsturē. Pašlaik tiek veiktas iestrādes ekspozīcijas tehniskā aprīkojuma un muzeja dokumentācijas izveidē. Kā redzams, lielākais uzsvars bijis tieši uz materiālu komplektēšanu, ar kuru parasti tiek sākta šādu organizāciju veidošana.

Nākamie darba soļi, lai sasniegtu vīzijas uzstādījumu, būtu ekspozīcijas koncepta radīšana, ar to mēģinot vizualizēt, pirms telpas ir pieejamas, kāda izskatīsies pamat ekspozīcija un kas tās izveidei ir nepieciešams. Ir jāizveido ekspozīcijai paredzētie vizuālie, rakstiskie un digitālie materiāli. Tāpat vasaras laikā tiek plānota ekspedīcija pa Raunas novada zudušajām vietām, lai dokumentētu pēc iespējas ātrāk vēl to, kas šajās vietās ir saglabājies. Lai to organizētu, palīgā tiks ņemti jaunatklātie kartogrāfiskie materiāli un etnogrāfisko ekspedīciju materiāli Latvijā pirms nepilniem simts gadiem. Savukārt nākamajā vasarā plānota ekspedīcija pa vietām, kas joprojām ir apdzīvotas. Šo ekspedīciju mērķis ir radīt Raunas novada virtuālo stāstu par apdzīvotību agrāk un tagad, palīgā ņemot senas un ne tik senas kartes un fotogrāfijas. Ir jāizveido muzeja mājaslapas sadaļa, jāizstrādā ekskursiju programmas un jāizveido šī gada pasākumu plāni. Pašlaik varu teikt, ka būs ļoti interesanta Muzeju nakts un tikpat interesantas Mantojuma dienas. Šie ir tikai daļa no uzdevumiem, kas jāpaveic vēl šī gada laikā.

Vairākkārt jau esmu atbildējis un ticu, ka vēl atbildēšu uz cilvēku jautājumiem par to, kā sokas ar muzeja izveidi. Un vienmēr esmu uz šo jautājumu atbildējis- tas top. Tā patiešām ir, lai gan reālas darbības, izņemot dažus pasākumus, nav redzamas. Lai šāda organizācija izveidotos, ir nepieciešams izdarīt darbus, kas ne vienmēr ir uzreiz redzami un taustāmi, taču būtiski turpmāk, lai šīs redzamās lietas realizētos un taptu baudāmas. Muzejs nav tikai telpas un priekšmeti. Muzeja daļa ir arī apkopošana, digitalizēšana, sarunāšanās, tulkošana un pavisam vienkārša sēdēšana bibliotēkā, jo tieši šīs lietas tālāk ļauj veidoties tam, kas ir redzams, taustāms un klausāms. Esmu vienmēr gatavs uz sarunām pa telefonu 26231692, e-pastu: edgars.pletiens@gmail.com vai klātienē. Lai mums visiem veicas un uz tikšanos Raunā!




      Atpakaļ