Drustu vēsture



Drustu vārds rakstītos vēstures avotos pirmoreiz minēts 1262. gadā, kad tagadējā pagasta teritorija iekļauta Rīgas bīskapijas Raunas novadā.

Drustos ir daudz ievērojamu apskates vietu. 

Uz Drustiem neved asfaltēti ceļi. Ceļojot no Rīgas, ir jānobrauc 124 km, no Cēsīm – 44 km, bet no Raunas – 20 km .

Pagasta ļaudis un viesus priecē Drustu pauguri, zilās ezeru acis, kas atstaro debesu un saules mirdzumu. Pat vispraktiskāk noskaņotajam cilvēkam aizraujas elpa no krāšņās dabas ainavas.

Draiskus lokus pa Drustu apkārtnes pļavām un mežiem met Gaujas pieteka Palsa, kas agrāk ar saviem ūdeņiem darbināja četras ūdensdzirnavas un pēc Otrā pasaules kara savos mežainajos krastos deva patvērumu nacionālajiem partizāniem.     

Ja Drustiem tuvojamies no Raunas puses, tad drīz aiz Lubūža, šī 14,2 ha lielā ezera, esam jau cita pagasta teritorijā, šoreiz tas ir tikai nedaudz vairāk par 1 km "platais" Dzērbenes pagasts. Apmēram 1 km pa kreisi no mums paliek 248 m augstais Slapjuma kalns, kas visai ērti novietojies pie triju pagastu robežas. 

Jau Drustu pagasta teritorijā, Gauduļos, dzimis pirmo trīs Latvijas Saeimu loceklis, skolotājs (Jelgavā 1906. gadā dibinājis tirdzniecības skolu un to vadījis līdz 1912. gadam), zemniecības darbinieks Augusts Briedis (1877 - 1937). Viņš rediģējis "Brīvo Zemi", rakstījis stāstus un garīgas dziesmas. Mazliet tālāk, pie Valdiera (5,6 ha liels ezers, 177 m vjl.), Skripsti, kur dzimis feļetonists Kārlis Mellups (1889 ). Skripstu māju tuvumā par Zviedru kapiem saukts paugurs, kur arheologi darbojušies 1991. un 1992. gadā.

Izpētot piecus apbedījumus, konstatēts, ka 8. - 10. gs. te atradies kapulauks.
Bet ainaviski interesantāk tomēr Drustiem tuvoties no Dzērbenes puses vai, ceļojot no Raunas puses, pie Dolēm pagriezties uz Auļukalnu. 

Skaists nosaukums - Auļukalns. Aulis ir no egļu mizas vai izdobta koka taisīts bišu koks. Līdz 1795. gadam lietots nosaukums “Aulas muiža”. Ap 1784. gadu Drustu novads sadalījās, un tad izveidojās Gatartas, Briņģu, Jaundrustu un Auļu muižas. Auļukalnā dzimis tiesībnieks Jūlijs Lezdiņš (1903), kas rakstījis par piensaimniecības un kopdarbības jautājumiem. 
Pie ceļa - Auļukalna ezers (23 ha, 183, 7 m vjl.) - Vaiveles ezers.
Dienvidos no ceļa paveras 1870. g. celta mūra ēka Ķeveri, kur bijusi skola un savulaik arī nespējnieku patversme. Ķeveros dzimis Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, agronoms Indriķis Hugo Lācis (1891 - 1953). Bijis Lauksaimniecības akadēmijas privātdocents, Jaungulbenes lopkopības izmēģinājumu stacijas vadītājs. Tepat dzimis vēl viens Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Krišjānis Lācis (1863 - 1939), skolotājs, kopš 1929. gada bijis Siguldas pilsētas valdes sekretārs. Apglabāts Siguldas kapos. Šajās pašās mājās dzimis arī Otto Hollanders (1860 ), kas savulaik krievu valdības laikā apbalvots ar “sidraba medali” un par ļaužu skaitīšanu saņēmis žetonu. 

Dienvidos no ceļa, Auļukalna Muižniekos, kas tagad ir triju māju grupa, dzimis pulkvežleitnants Pēteris Briedis (1894 - 1941). Bijis latviešu strēlniekos, arī Jelgavas aizsargu pulka komandiera palīgs. Arī viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni. 

No Auļukalna Drustu virzienā, pa kreisi no ceļa manāms Seisuma ezers (19, 8 ha, 175, 3 m vjl.). No tā iztek 14 km garā Gaujas pieteka Pērļupīte. Šis nosaukums  varētu būt radies 18. gs., kad vairākās upēs bija sastopama saldūdens pērlene. Ziemeļos no ezera, Seisumu pusmuižā, dzimis gleznotājs un mākslas kritiķis Helmuts Markvards (1894.-1938.).
Esam nokļuvuši pie Drustu kapiem, kur H. Markvards apbedīts. Pa kreisi no ieejas Hāgemeisteru dzimtas apbedījumi. Šī dzimta Drustos un Gatartā valdīja apmēram 150 gadus. 

Aiz kapiem nokļūstam uz Raunas - Jaunpiebalgas ceļa. Tā malā atrodas restaurētā kādreizējā muižas magazīnas ēka. 

Pretējā ceļa pusē, attālāk, jau redzama biju sī Drustu muižas dzīvojamā ēka. 

Prieku sagādā ceļojums garām atjaunotajam Kavalieru namam, kas šobrīd darbojas kā viesu māja.

Ir iespējams apskatīt uzkalnā novietoto ansambļa centrālo ēku - bijušo kungu māju, kas gan nav grezna pils. Kungu māja celta 1787. gadā. Paskatieties uz logiem - katrā stāvā tie ir atšķirīgi, tātad kādreizējai vienstāva ēkai vēlāk uzbūvēts otrais stāvs.

Aleja no Jaunpiebalgas ceļa noved pie Drustu luterāņu baznīcas. Tagadējā -  pēc skaita trešā – Drustos celta no 1835. līdz 1837. gada M. Sāruma vadībā. Dievnamā ir F. Donnera – Rihtera altārglezna “Kristus debesbraukšana” (1898) un 1901. g. E. Martina būvētas 10 reģistru ērģeles. Pie baznīcas 1932. gadā atklāts E. Kuraua firmas veidots granīta piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņas kritušajiem. 

Tūlīt aiz veikala paveras skats uz Kroga ezeru (10, 7 ha, 173 m vjl.), pie kura atrodas Drustu skola, kas celta 1936.- 1937. gadā pēc Cēsu apriņķa būvinspektora P. Bērziņa projekta kā sešu klašu pamatskola. 

Drustu pamatskolas tepās atrodas Drustu novadpētniecības muzejs, kurā var iepazīties ar pagasta kultūrvēsturi.

Jāpiemin, ka Drustu Draudzesskola ir dibināta 1687. gadā pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI pavēles un vietējā muižnieka Hāgemeistera un mācītāja Baumgartena atbalsta, ir iespējams apskatīt 1873. gadā celto Draudzesskolas ēku.

No Jaunpiebalgas ceļa nozarojums ved uz Drustu dzelzceļa staciju. Braucot var redzēt Piltiņkalnu – drustēniešu un Latvijā un ārvalstīs dzīvojošu interesentu iecienītu Jāņu svinēšanas vietu, kas paceļas 195 m vjl. Kalna nogāzē pret ceļu atrodas labirints, tā ziemeļpusē aug Pūķa egle ar īpatnēji vītu stumbru un eglītēm uz katra zara.
Gatartā pie Krustriju mājām atrodas paliekas no unikālās muižas trīskorpusu rijas (1816.g.). Pie centrālā sešstūrainā piedarba starveidīgi pievienoti trīs korpusi – divas rijas un vēl viens piedarbs. 

Zināms, ka muižas tīrumā iestādīti 10 ozoli zemnieku brīvlaišanas piemiņai. 

Gatartas muiža celta no 1823. gada līdz 1824. gadam, tās fasāde veidota klasicisma stilā. Muižas kompleksā ietilpst ledus pagrabs, dārznieka māja, kalēja māja, klēts, magazīna, alus brūzis, Kundziņkrogs, kā arī 19. gadā veidotais parks.

Ir izzināti arheoloģiskie objekti – senkapi : Skripstu senkapi pie Valdiera ezera, 1.- 4.gs. un 5.- 11. gs., Ķeveru senkapi pie Auļukalna ezera 10. - 11. gs., ezerpils Auļukalnā un Dūķos 10. -  11. gs. 

Apskatāmi arī kultakmeņi Viļumu māju tuvumā, Mīlakšās.


      Atpakaļ