Raunas novads

Jaunumi


86798

Dabas vērtību apjaušanas ekspedīcija zemnieku saimniecībā “Jaun-Ieviņas”
28.06.2018


 

Dabas vērtību apjaušanas ekspedīcija zemnieku saimniecībā “Jaun-Ieviņas”

Turpinot baudīt vasaras mēnešus, šī mēneša ciemošanās norisinājās meža ielokā, upes krastā iekoptā zemnieku saimniecībā “Jaun-Ieviņas”, kas ir īsta latviešu lauku sēta. To jau no 1840. gada ir cēlusi Rudzīšu dzimta un trīs Rudzīšu paaudzes saimnieko vēl šodien. Līdz šim saimniecība vairāk pazīstama ar savvaļas zirgiem, viesu namu, cidoniju sukādēm, sīrupiem, medu, dārzeņiem, olām un citu bioloģisku produkciju ar kuru tiek apgādāti ne tikai Rīgas lielākie veikali un eco produkcijas veikaliņi, bet arī restorānu tīkli.

Jau iebraucot sētā ir skaidrs, ka te gaidīts ir ikviens interesents. Saimnieks skrien pretī, lai parādītu, kur novietot auto, lai pēc iespējas ātrāk izrādītu, pastāstītu, pacienātu un liktu justies īpaši gaidītiem.

Saimnieks Uldis ir izbijis rīdzinieks, kas jau vairāk kā pirms 20 gadiem nolēma doties uz laukiem un turpināt dzimtas iesākto. Tā bija lopkopība ar kuru tika uzsākta dzīve laukos. Bet kopējo nodarbošanās klāstu nav iespējams atcerēties pēc viena stāstījuma, tās ir vairāk kā pavadītie gadi lauku dzīvē. Arī šobrīd – savvaļas zirgi, liellopi, dabas taka, viesu nams, jeb īsāk sakot – tūrisms, tad vēl putnkopība, biškopība, dārzeņu un graudu audzēšana, ap divdesmit hektāru cidoniju jeb bioloģiskās produkcijas. Laiks pietiek arī kokogļu ražošanai un tam visam pamatā izkopta dzīvesziņa, smags darbs, stabilas ģimenes vērtības un latviskā identitāte. Šī ir ģimene, kurai par pirts lietām pekstiņus nevarēs sastāstīt. Saimnieks Uldis ir Latvijas Pirts savienības valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs un aktīvs pirtnieks, un latvisko tradīciju daudzinātājs, savukārt, “Jaun-Ieviņas” ir vieta, kur ne reizi vien notikuši pirtnieku saieti.

Klausoties stāstījumā par daudzajiem gadiem laukos, skaidrs ir viens, visa pamatā ir daba, izpratne par to un spēja ar to sadzīvot, lai izmantotu to savā labā, kā to pati daba ir paredzējusi. Savvaļas dzīvnieki, kas kopš 2002. gada dzīvo tikai dabiskā vidē, bez cilvēku iejaukšanās, saimniecībā ir spilgts piemērs šim apgalvojumam. Savvaļas dzīvnieku turēšanas iemaņas, pēc stāstījuma spriežot, ir aizgūtas no Nīderlandes un Dānijas, kaut arī tur gan daba, gan klimats ir pilnīgi citādāks. Šobrīd tie ir seši savvaļas zirgi, kas sākumā skeptiski nopēta ienācējus, bet vēlāk jau stāv rindā, lai tiktu paglaudīti.

Šķiet, ka tā vienkāršība, vieglums un tiešā valoda, kas valdīja sarunās starp ciemiņiem un saimniekiem ir tas, kas ļauj vēl šodien, pēc tik daudziem gadiem, skatīties vien uz to, kas ir un cik skaists un vērtīgs tas ir, piemirstot nebūšanas, jukas un daudzās pārmaiņas. Bet, lai atgrieztos realitātē, jā, viena bēda ir – briedis tomēr tās bietes varēja neapēst jau kuro gadu pēc kārtas. Skatoties uz kūti ir skaidrs, ka sākt skaitīt nav vērts, tās ir pāri tūkstoš kājām no 12 dažādām šķirnēm, kuras skraida un pieprasa savu uzmanību, savukārt, ikdienā to nodrošina mazāk kā desmit rokas. Ģimene ir tā, kura tiek pieminēta nemitīgi, īpaši lepnums par bērnu mērķtiecību un jau līdzšinējiem sasniegumiem.

Jau tikšanās izskaņā, savas skolā apgūtās iemaņas demonstrēja arī mājas galvenā saimniece, sunene Mare, kura ir īsts ģimenes spogulis un kā saimnieks teiktu, ir gatava, nevis sakost, bet samīļot līdz nāvei. Mēs varam vien spēt ar laiku sagremot tos iedvesmu apjomus, kurus smēlāmies, savukārt saimniekiem vēlēt gana daudz spēka, lai šo iedvesmu spētu uzturēt gan sevī gan citos. Bet šīs bija tikai atvadas uz mirkli, jo visi, ne tikai tā brīža ciemiņi, ir aicināti uz ikgadējo cidoniju lasīšanas talku, septembra beigās. Uz tikšanos zemnieku saimniecībā Jaunieviņas!

Tūrisma informācijas centra vadītāja
Justīne Buliņa
Ielādēju...



      Atpakaļ