Raunas novads

Piemiņas vietas


104531

Kapa piemineklis garīdzniekam Ādamam Jendem
29.01.2019


Viens no skaistākajiem kapa pieminekļiem Raunas kapsētā ir veltīts garīdzniekam, skolotājam, sabiedriskajam darbiniekam, mācību un bērnu grāmatu autoram un ilggadējam Raunas draudzes mācītājam Ādamam Jendem (1861 – 1918).

Pēc tēlnieka Kārļa Zemdega meta no vietējā granīta veidotais kapa piemineklis atklāts 1942. gada augustā. Līdzekļu vākšana piemineklim sākta jau 1939. gadā, bet pieminekļa uzstādīšana bija iespējama tikai pēc pirmās padomju okupācijas. Piemineklis veidots reljefa krusta formā, kura centrā Kristus galva ar ērkšķu vainagu.

Ādams Jende bija viens no pirmajiem nacionāli domājošiem latviešu tautības mācītājiem, kuram, pateicoties vietējās sabiedrības aktīvam atbalstam, izdevās iegūt mācītāja vietu un kurš visu mūžu konsekventi sekoja jaunlatviešu idejām.

Ādams Jende dzimis 1861. gada 6. oktobrī Valmieras apriņķa Rūjienas draudzes Arakstu pagasta “Puigās”. No 1878. līdz 1881. gadam viņš apmeklēja Valkas skolotāju semināru, pēc tam beidza Rīgas guberņas ģimnāziju, bet no 1884. līdz 1891. gadam studēja filoloģiju un teoloģiju Tērbatas Universitātē. Strādājis par mācītāju Mazsalacas, Ropažu, Lēdurgas un Ikšķiles draudzēs, bet no 1897. gada Ā. Jende sāka kalpot Raunas draudzē.

Ļoti nozīmīgs ir Ā. Jendes devums izglītības laukā, īpaši mājmācībā. Viņš reformēja mājmācību gan pēc satura, gan formas. Viņš centās mājmācībā ieviest arvien vairāk laicīgā satura lasāmos gabalus – pasakas, fabulas, stāstus par dabu (zemi, sauli, mēnesi utt.). Lai to izdarītu, viņš pats rakstīja mācību grāmatas. Bībeles stāstus viņš padarīja bērniem vieglāk uztveramus, lietoja skaidru valodu, atmeta neiederīgus, sarežģītus vārdus. Baznīcas vēsturē viņš sniedza arī nelielu ieskatu latviešu attīstības vēsturē, grāmatās ievietoja arī Cimzes un Merķeļa portretus. Arī rēķināšanas uzdevumus viņš padarīja interesantākus, grāmatas papildinot arī metodiskajiem norādījumiem skolotājiem.

Paralēli tam viņš izstrādāja mājmācības iekārtas noteikumus, kas nodrošināja kārtīgu mājmācības pasniegšanu un uzraudzību. Vispirms viņš šos noteikumus ieviesa Raunas draudzē, pēc tam visā Vidzemē. Tas viņam bija iespējams, jo kopš 1904. gada Ā. Jende strādāja par garīgo skolu pārlūku.

No 1899. līdz 1902. gadam Ā. Jende bija Raunas lauksaimniecības biedrības priekšsēdētājs, 1906. gadā Ā. Jendi ievēlēja par Cēsu apriņķa priekšstāvi draudzes kārtības reorganizācijas komisijā, un 1917. gadā viņš tika ievēlēts par Vidzemes pagaidu zemes padomes locekli.

1918. gadā lieliniekiem atkāpjoties, Ā. Jende tiek sagūstīts un kopā ar citiem sagūstītajiem vests uz Pleskavas pusi, kur kādā stacijā Pleskavas tuvumā naktī no 24. uz 25. februāri viņš tika nogalināts. Vēlāk viņa mirstīgās atliekas tiek pārvestas uz Raunu un apglabātas Raunas kapsētā.

Ā. Jende bija precējies ar etnogrāfi Elzu Magaretu Einbergu, kura arī apbedīta Raunas kapos, līdzās vīram.

Ā. Jende sarakstījis šādas grāmatas:

“Mājas bērniem” (1899.g., 1901.g.),
“Bērniem” (1902.g.),
“Vadonis un uzdevumi” (1906.g., rēķināšana), 
“Skaistākās pasakas bērniem” (1906.g.)
“Mājas mācība” (1907.g.), 
“Rēķinu uzdevumi tautskolām” (1907.g.),
“Baznīcas vēsture” (1907.g.), 
“Bībeles stāsti” (1908.g.),
“Dziesmas un katiķisms Vidzemes skolām” (1908.g.), 
“Dziesmas un katiķisms Kurzemes skolām” (1908.g.),
“Ticības mācība” (1909.g.), 
“Pasaciņas, stāstiņi un pamācības”, 
brošūra “Ziņas par Raunas draudzi” (1912.g.).
 

Mācītājs Ā. Jende vienmēr uzsvēra, ka vispirms viņš ir cilvēks un tikai tad mācītājs.

 

Ielādēju...



      Atpakaļ