Rauans baznica

Raunas baznīca

Precīzs Raunas baznīcas celšanas gads nav zināms. Pirmo reizi rakstītajos vēstures avotos Raunas baznīca pieminēta 1457. gadā.

Kopš uzcelšanas Raunas baznīcas izskats krietni mainījies un tā piedzīvojusi vairākas nopostīšanas un pārbūves. Tā cietusi gan Livonijas kara laikā, gan Zviedru-poļu kara laikā, katru reizi baznīcu atjaunojot. Zināms, ka 1613. gadā baznīcai nav bijis jumta un tā atjaunota tikai 1636. gadā. 1691. gada baznīcas vizitācijas jeb pārbaudes protokolā minēts, ka Raunas baznīcas jumts klāts ar plakaniem kārniņiem, baznīcas grīdu klāj māla klons.

1702. gadā Krievijas impērijas karaspēks Šeremetjeva vadībā nodedzināja Raunas baznīcu, kā arī 1724.gada baznīcas vizitācijas protokolā minēts, ka baznīca sabrukusi. 1736. gadā atjaunoja baznīcas torni un tas ieguva baroka stila formas, šādā izskatā saglabājoties līdz mūsdienām.

Laika gaitā Raunas baznīca piedzīvojusi būtiskas pārbūves.  1793.-1794. gadā baznīcai piebūvēts ģērbkambaris. 1803. – 1804. gadā baznīca piedzīvoja vērienīgāko pārbūvi tās vēsturē – baznīcas dienvidu pusē tika izlauzta siena un baznīcai piebūvēta klāt vēl viena daļa, kur šobrīd ir baznīcas galvenā ieeja, kā arī baznīcas altāris pārcelts no austrumu gala uz ziemeļu sienu. Tas veikts, lai baznīcu paplašinātu, jo 18. gadsimta beigās Raunas draudzē oficiāli bija 10 tūkstoši draudzes locekļu.

Pēc Otrā pasaules kara, par spīti padomju ideoloģijai un ierobežojumiem, Raunas draudze turpināja darboties. Baznīcā notika dievkalpojumi, tika svinēti svētki, laulāti pāri, kristīti bērni. Vēl līdz pat 20. gadsimta 50. gadu beigām Raunas baznīcā notika arī svinīga jauno draudzes locekļu iesvētīšana. 1972. gadā Raunas baznīcā tika svinēta Raunas baznīcas 710 gadu jubileja.  Pateicoties Raunas draudzes mācītāju, draudzes priekšnieku un locekļu saprātīgumam, Raunas baznīca un tās kultūrvēsturiskai mantojums tika nosargāts, paglābjot baznīcu no likteņa, ko padomju gados piedzīvoja citas baznīcas. 1991. gada janvārī Raunas baznīca bija tā vieta, no kurienes Raunas pagasta barikāžu dalībnieki devās uz Rīgu, uz barikādēm. Pirms izbraukšanas Raunas draudzes mācītājs noturēja dievvārdus un svētīja aizbraucējus.

Tūrisma objekti