Pavisam nemanot ir pienācis valsts svētku mēnesis.

Savā ziņā stipri līdzīgs citiem gadiem, jo novembris joprojām ir rudenī, lai arī šogad padevies īpaši skaists, saistās ar pelēko toņu dominanti dabā un joprojām šajā mēnesī atceramies divus no Latvijas valstij svarīgākajiem notikumiem – Latvijas brīvības cīnītāju uzvaru 1919. gada 11. novembra Bermontiādē un Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu 1918. gada 18. novembrī.

Tomēr šis gads ir arī stipri atšķirīgs ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, jo redzam, ka lielas svārstības piedzīvo tādas, mūsdienās jau par pašsaprotamām uztvertas vērtības, kā brīvība, dzīvība, vienlīdzība. Pēkšņi ir izrādījies, ka arī 21. gadsimtā nav pamata šīs lietas uztvert par pašsaprotamām. Un, protams, vēl vīrusa pandēmija, kas sākotnēji arī likās 21. gadsimtā vairs neiespējama lieta, nu jau pārņēmusi lielāko daļu pasaules un jau gandrīz gadu ir arī mūsu realitāte ar ko jāmācās vienlaikus cīnīties un sadzīvot.

Tāpēc tieši šis, manuprāt, ir īstais laiks atcerēties pamatu pamatus.

Mūsu Satversme saka, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts.

Teorijas saka, ka valsts ir sabiedrības organizēšanas forma, kurai raksturīga konkrēta teritorija un tajā dzīvojošs iedzīvotāju kopums, kas pakļauts suverēnai valsts varai un centralizētam tās pārvaldes aparātam, kodificētai likumdošanai, ideoloģijai un tiek uztverts kā vienots veidojums, savukārt demokrātija ir valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu palīdzību), vai arī ar sabiedrības ievēlētu pārstāvju starpniecību, bet likumdevēju un izpildvara ir nodalītas.

Jeb vienkāršiem vārdiem izsakoties, tas ko gribu pateikt un ko, manuprāt, tieši šobrīd ir īpaši svarīgi atcerēties ir sekojošais:

• patīk mums vai nepatīk, tas ko lemj Saeima un Valdība, ir jāatceras, ka, šos lēmumus pieņem mūsu pašu ievēlēti pārstāvji;
• mums ir jāpieņem, ka demokrātiskās valstīs, kāda, paldies Dievam, ir arī Latvija, vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam;
• mums nevajadzētu savu parlamentu un valdību saukt par muļķiem, zagļiem un vēl dažādi citādi, kā tas pēdējā laikā ir īpaši populāri, jo tad uzreiz mums ir jāizdara attiecīgi secinājumi arī attiecībā uz pašiem;
• valstī ir izveidoti mehānismi, ar kuriem tautai iniciēt un panākt vēlamās izmaiņas gan valsts pārvaldē, gan likumdošanā, un tos izmantot nevienam nav liegts, bet to sarakstā nav, piemēram, publiskas ķengas un ņirgāšanās sociālajos tīklos – es ticu, ka jebkuras reformas ir iespējamas arī bez šī elementa.

Līdz ar to mans novēlējums ,šī visnotaļ sarežģītā gada valsts svētku mēnesī, ir respektēt savu valsti, būt aktīvai, bet vienlaikus arī likumpaklausīgai tautai, cienīt un novērtēt vienam otru, jo īpaši mūsu ievēlētos pārstāvjus, jo tieši to arī nozīmē demokrātiskas valsts esamība.

Ar cieņu,
Raunas novada domes priekšsēdētāja
Evija Zurģe