2020. gadā no marta līdz oktobra beigām Raunas pilsdrupās notika konservācijas darbi Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projekta “Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā un Ropšā” ietvaros.

Konservācijas darbi tika veikti 4 pilsdrupu vietās, ar mērķi nostiprināt konkrētas Raunas pilsdrupu sienas esošajā nobrukuma stāvoklī, lai garantētu apmeklētāju drošību, uzlabotu infrastruktūru jaunu tūrisma piedāvājumu radīšanai un saglabātu pilsdrupas nākamajām paaudzēm. Konservācijas process ne vien palīdz pilsdrupas saglabāt, bet arī dod pētniekiem iespēju piekļūt tām pilsdrupu vietām, kur nav iespējams piekļūt bez sastatņu palīdzības, lai detalizēti apskatītu līdz šim neredzētas pilsdrupu mūru daļas. Tas ļāva pētniekiem iedziļināties pils detaļās un redzēto saistīt ar iepriekšējās izpētes rezultātiem, tā izdarot virkni secinājumus par pils arhitektūru.

Kopumā ir atklāti vairāki jauni fakti par Raunas viduslaiku pils būvvēsturi:

• DA korpusa pagalma sienā ir atrasti otrā stāva griestu pārseguma siju gali, kas bija savienoti ar sienā iemūrētu statni. Pastāv iespēja, ka tas bija savienots arī ar trešā stāva pārsegumu siju galiem. Tas nozīmē, ka pils cēlājiem bija skaidra doma, ka pagalmā būs galerija, pa kuru varēs iekļūt 2. un 3. stāva korpusos;
• detalizētāk izpētot mūri, tika konstatēts, ka dažādos pils būvperiodos ir pielietotas dažādas mūra tehnikas. Ja agrāk mūris bija veidots no lielākiem laukakmeņiem, tad vēlākos būvperiodos izmantoti mazāki akmeņi un pat dakstiņi. Tas norāda, ka vēlākā celtniecībā izmantoja iepriekš izjauktos materiālus;
• atklāts, ka salīdzinoši mazajā pils iekšpagalmā ir bijusi iespaidīga augstuma galerija: no iekšpagalma bruģa līmeņa līdz galerijas apakšējā stāva grīdas līmenim bija 4 m. Lai padarītu šo konstrukciju noturīgu, DA korpusa pagalma sienā (uz pagalma pusi) atrasti galerijas velvju atbalsta punkti, proti, lai atbalstītu galerijas velves, korpusa sienā tika iemontēti dzelzs stieņi, kuru uzdevums bija līdzsvarot un pārnest galerijas smagumu uz pils sienu;
• augšējo stāvu līmenī ir atklātas profilētu ķieģeļu paliekas, kas liecina par logu ailu izbūvi;
• DA korpusa pagalma sienā (uz korpusa pusi) atklāta kamīna vieta ar šībera paliekām;
• DA korpusa augšējās daļās ir izdevies iezīmēt un nostiprināt 3. stāva saglabājušās logailas paliekas. 1940. gadā tās bija izdevies nofotografēt Oto Klecam (Otto Kletzl) un, savietojot fotogrāfijās redzamo ar mūsdienu paliekām, ir iezīmēta vienas ļoti labi saglabājušās logailas vieta;
• ZR korpusa pagalma sienā (uz korpusa pusi) esošajā logailā ir atklātas flīzētas grīdas paliekas, kas liecina, ka agrāk šī vieta bijusi ieeja ZR korpusā no galerijas un vēlāk pārbūvēta par logailu;
• uz DA korpusa konsolēm (no sienas izvirzīts, ar vienu galu sienā iestiprināts elements, kas balsta uz āru izbūvētās konstrukcijas) ir atklāts balts krāsojums;
• D ēkas sienas bijušas ar apmetumu, uz kura ir bijuši polihromi (daudzkrāsu) rotājumi (piemēram, līnijas). Tas nozīmē, ka korpusā ir bijusi augstas kvalitātes apdare.

Blakus šiem atklājumiem, ir veikti kvalitatīvi mūra konservācijas darbi, kā arī mūru augšdaļas noklātas ar velēnām vai svina plāksnēm. Velēnas klātas vietās, kur mūra plakne tās ļauj novietot. Zem velēnām klāts ģeotekstils. Vietās, kur mūra plakne nav taisna, ir likts svina pārklājums, kura īpašības ļauj to piekļaut jebkurai virsmai. Pārklājuma mērķis ir pasargāt mūri no ūdens iesūkšanās mūra vidusdaļā un nodrošināt ūdensceļu gar mūra malām. Šādā veidā mūris saglabāsies un netiks bojāts tā čaulā.

Apkopojot iepriekš minēto, konservācijas darbi ir ļāvuši izdarīt jaunus secinājumus par pils būvvēsturi 15. – 17. gs. Konservācijas darbi šādā veidā iegūst augstu pievienoto vērtību, jo to laikā ne vien tiek veikti mūra nostiprināšanas darbi, bet arī paralēli tiek fiksēti pierādījumus par pils arhitektūru.

Šobrīd pils sienas, kas vērstas uz iekšpagalmu, ir nostiprinātas un pagalmā uzturēties ir droši. Nākamajā sezonā turpināsim darbu pie DA korpusa pagalma sienas (uz korpusa pusi) konservācijas, kā arī tālākais mērķis ir veikt DR pagalma sienas (vērsta uz korpusu) konservāciju. Ar šo būtu pabeigta pils iekšējo sienu konservācija, dodot iespēju ķerties klāt pils ārējo sienu konservācijai.

Būtiski ir piebilst, ka pilsdrupas ir mūsu kopējais mantojums un mums katram ir jārūpējas par to saglabāšanu. Ļoti svarīgi ir ievērot drošības pasākumus un neiet pils daļās, kurās nav veikta konservācija. Tikpat būtiski ir nekāpt uz sienām un nebojāt tur uzliktās velēnas, jo, lai tās uz mūra “iedzīvotos”, ir svarīgi tās nenomīdīt. Ja redzi pilsdrupās kādu, kas neievēro drošības vai mantojuma saglabāšanas vispārējos principus, nofotografē un ziņo pašvaldībai. Mēs kopā varam pilsdrupas saglabāt arī nākotnei.

Raksts tapis sadarbībā ar viduslaiku vēsturnieku Edgaru Plētienu, restauratoru Rihardu Plato un mākslas vēsturnieku un arhitektu Ilmāru Dirveiku.

Kopumā Raunas pilsdrupu konservācijas izmaksas šajā sezonā bija EUR 178 663,74. Līdzfinansējums Raunas pilsdrupu konservācijai no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam sastādīja EUR 130 590,00.

Kopējais projekta “Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rudnālē, Raunā un Ropšā” budžets ir EUR 649 814,00. Projekta līdzfinansējums no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ir EUR 584 832,60. Raunas novada domes kopējais projekta budžets EUR 197 762,00. Projekta līdzfinansējums Raunas novada domes aktivitātēm no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ir EUR 177 985,80. Projekta partneri:  Rundāles novada dome (Latvija), Raunas novada dome (Latvija), Ropšas  pašvaldība (Krievija). Projekta vadošais partneris: Rundāles novada dome, projekta vadītāja Laura Ārente, (e-pasts: laura.arente@rundale.lv). Projekta vadītāja Raunas novadā Ieva Plētiena.

Vairāk par projektu: https://rauna.lv/projekti/ainava-ka-resurss-atbalsts-jauniem-pakalpojumiem-un-turismam-rundale-rauna-ropsa/

Par programmu: https://latruscbc.eu/

Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam finansiāli atbalsta  vienotas pārrobežu attīstības aktivitātes ar mērķi uzlabot reģionu konkurētspēju, izmantojot to potenciālu un atrašanās priekšrocības krustcelēs starp Eiropas Savienību  un Krievijas Federāciju. Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu.

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas  2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Raunas novada dome un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un  Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Ieva Plētiena

Projekta vadītāja Raunas novadā

Tel. 28728377, e-pasts: ieva.pletiena@gmail.com