Nerakstīts fakts, ka tūrisma sezona ziemas periodā “guļ ziemas miegu”, taču Raunas novada domes deputāti un administrācijas darbinieki to tik viegli šoreiz nepalaida pelnītā atpūtā.

Otro gadu, vienreiz mēnesī, domes deputāti un darbinieki devās pie kāda no saviem novada uzņēmējiem, lai iepazītu tuvāk un veidotu ciešāku sadarbību. Ja 2018. gada pēdējā ciemošanās norisinājās jau oktobrī pie SIA “Raunas māls”, tad šajā gadā pēdējā reize notika “tagad”, decembrī. Pēc domes sēdes, 18. decembrī, delegācija devās uz vienu no Raunas gastronomijas “lielgabaliem” SIA “Latnature”, vienu no garšas un pārsteigumu bagātākajiem uzņēmumiem Raunas novadā, kas izceļas ne tikai ar garšu, bet arī ar veselīgu sortimentu.

Visus laipni un ar smaidu sejā sagaidīja SIA “Latnature” idejas autore, recepšu “burve” Zane Krēsliņa-Plētiena un viņas labā roka produkcijas tapšanā Rita Broka. Smaids neviltots un lepnumu izstarojošs, jo kā gan varētu būt savādāk, tā jau kā pierasta ikdienas lieta sagaidīt ciemiņus ražotnē un pastāstīt par savu lolojumu – “Latnature”.

Atgriežoties senā pagātnē, Zane stāsta: “Esmu šeit (Raunā) “ieklīdusi”, neesmu vietējā. Sevi par raunēnieti saucu tikai aptuveni 20 gadus. Pirms tam nemaz nevarēju iedomāties, ka varētu pārcelties uz dzīvi laukos, jo bija iespiedies tāds stereotips galvā, ka laukos jau nekas nenotiek.”

Velkot paralēles, domājams, nevienam vairs nav šaubu par to, ka laukos notiek un notiks un, ka aptuveni pirms 20 gadiem arī sākās Zanes jaunais stāsts, kas “notiek” vēl šodien. Pirms 20 gadiem baudot atvaļinājumu Raunā, Zane vairs no šīs apdzīvotās vietas neaizbrauca.

Bet kā tad sākās SIA “Latnature”?

Pirmās bija puķes. Audzētas un koptas. Kad puķu sezona tāda mierīgāka un brīvais laiks parādījās vairāk un vairāk, Zanei radās ideja, lai ziemas laiks nekļūtu par dīkstāvi – jāapstrādā dārzeņi. Tie Zanei jau izsenis kā sirdij tuvi. Kā arī ēdiens, veselīgi našķi un interesantas garšas vienmēr ir un būs tā viena no retajām lietām, kas spēs uzrunāt un ieinteresēt cilvēkus. Domas un idejas daudz. Pirmā – cept dārzeņus eļļā. Veselīguma ziņā ne pārāk iedvesmojoši. Taču soli pa solim nonākts līdz pareizajai idejai un labākajām receptēm. Laikam ejot radās vairāk receptes, vairāk garšas, līdz brīdim, kad dārzeņu apstrādes uzņēmums sāka strādāt arī ar ogām. Šodien uzņēmuma sortimentā ir jau 26 dažādas garšas. Taču puķu audzēšana vēl joprojām ir aktuāla un šis process norit paralēli dārzeņu čipšu, trifeļu, cepumu, ogu rullīšu un citu našķu apstrādei.

Pierasta lieta apmeklējot kādu uzņēmumu ir jautājumu uzdošana no ciemiņu puses, jo vēlme uzzināt kā notiek lietas uzņēmumā ir lielāka par vēlmi klausīties, lai arī cik neloģiski tas skanētu. Zane bija pacentusies un lika ciemiņiem sakustināt savas pelēkās šūnas uzdodot jautājumus par sevi un savu uzņēmumu, par lietām, kuras netika pieminētas stāstījumā. Interesanta iesaiste “lekcijā”, taču tā nebija vienīgā lieta, ko delegācija bija tiesīga darīt. Papildus uzņēmuma iepazīšanai ikviens varēja pagatavot savu veselīgo trifeli. Savu “korporatīvo trifeli”, jo kā gan to vēl nosaukt, ja tās ar savām rokām gatavoja seši domes deputāti? Saimniece bija padomājusi par visu, ne tikai trifeļu izejvielām, bet arī noformējumu – nelielas kartona kastītes ar lentīti un SIA “Latnature” logo uzlīmi. Gatavās trifeles katrs pats arī salika kastītē, uzsēja lentīti un beigu beigās uzlīmēja uzņēmuma logo, lai  ikviens atcerētos no kurienes šis gardums nācis. Darbīgās delegācijas rokas šiverējās pa galdu un visiem acīs parādījās tas neviltotais bērnu prieks – radīt un darboties. Iespējams, ka domes deputāti piedalījās pilotprojektā, kas izvērtīsies par pieprasītu darbnīcu.

Paldies Zanei par uzņemšanu, iespēju uzklausīt un iespēju sadzirdēt.

Gads paskrējis nemanot. Iepazīti uzņēmēji, kuri ar saviem stāstiem liek padomāt, ka iespējams ir viss. Un tā “uguntiņa” uzņēmēju acīs par savu darbu ir tas ko varētu novēlēt katram no mums, jo galvenais ir darīt to, ko mīli un darīt to no sirds. Lai iedegas un nekad neizdziest šī degsme gan mūsu uzņēmējiem, gan katram novada iedzīvotājam.

Raunas novada sabiedrisko attiecību speciālists
Jānis Lācis