PUĶE… Cilvēki raduši saskatīt tās unikalitāti skaistumā un brīnumainā smaržā! Puķe parasti nenes prakstisku labumu,- tā nav ne ābols, ne kartupelis, un tomēr ļaudis kopj un saudzē puķi kā sevišķu dārgumu.
Puķe ir mirklis pilnīgas atvēršanās, paļāvības pasaulei un vienkārši nemērāma mīļuma – tāds mirklis, uz kādu cilvēks var vien cerēt, gribēt just to kā savas dzīves piepildījumu, ārpuslaika sadegšanu, kuras rezultātā pat nāve vairs nav dzīvīguma šķērslis.

Kāda ir puķes mūzika?
Salda kā nektārs, iemidzinoši pielīpoša, tāda, kurā klausoties, var reibuma vilnī aizmirst ikdienas rūpes?
Izvēloties, ko šovasar klausīsimies Klusās mūzikas koncertā, es ļaušu puķei iedvesmot jūs tam bezgalīgi pašatdodošajam pasaules mīlestības mirklim, kura dēļ mums visiem ir vērts dzīvot un kura dēļ mēs nebaidāmies saredzēt savu atspulgu otra acīs…
/Andrejs Grimms/