Ir uzsākta sākotnējā izpēte par vēja elektrostaciju parka izveidi Raunas novadā. Ieceri plāno īstenot uzņēmums SIA WPR2, lai ražotu “zaļo” enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem publiskajam tirgum. Iedzīvotājus ar projekta ieceri plānots iepazīstināt un viņu viedokļus uzklausīt vēja parka ietekmes uz vidi novērtējuma publiskajā apspriešanā.

Vēja parka attīstītājam un uzņēmuma SIA WPR2 (saīsinājums no Wind Park Rauna) valdes loceklim Mārtiņam Neibergam sapnis par vēja parku un atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu radās studējot Konkordijas Universitātē, Viskonsīnā, ASV un likumsakarīgi, ka šo projektu viņš vēlas realizēt savā dzimtajā novadā – šeit, kur viņš ir uzaudzis, pavadījis bērnību un gājis skolā.

„Šobrīd aktīva vēja parku attīstība galvenokārt notiek Latvijas Kurzemes daļā, bet  es uzskatu, ka  svarīgi ir attīstīt uzņēmējdarbību un investēt savā dzimtajā novadā. Divu gadu garumā ir veikti vēja mērījumi un izdarīti secinājumi, ka Raunas pusē vēja ir pietiekami, lai to varētu efektīvi izmantot elektroenerģijas ražošanā”, saka Mārtiņš Neibergs.

„Pasaulē ir kļuvis aktuāls klimata izmaiņu jautājums un arī  Latvija ir uzņēmusies saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti. Citu pasākumu vidū plānots arī palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Nacionālajā Enerģētikas un klimata plānā paredzēts, ka jau līdz 2030.gadam Latvijā būtu attīstāmi papildus 800 MW sauszemes vēja parku.

Uzskatu, ka virziens, kādu gribu attīstīt, ir pareizs, jo visā pasaulē valda satraukums par to, kā dabā samazināt CO2 jeb ogļskābās gāzes izmešu daudzumu un arī  Latvija ir apņēmusies to darīt. Šis fakts pastiprina manu apņēmību par  idejas realizēšanas nozīmīgumu un nepieciešamību”, turpina Mārtiņš Neibergs.

Visā pasaulē vēja enerģijas iegūšana pēdējo 20 gadu laikā ir strauji attīstījusies un pieaugusi – atsevišķās valstīs sasniedzot pat 20 procentus no kopējās saražotās elektroenerģijas, bet Latvijā, diemžēl, tas notiek ļoti lēni. Latvijā pagaidām ir tikai daži vēja parki, turpretim mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, to jau ir daudz vairāk un uz to tiecas visas attīstītās valstis pasaulē. Vēja enerģija ir atzīta par vienu no galvenajiem spēkiem cīņā ar pieaugošo vides piesārņojumu. Mūsu tuvākie kaimiņi Baltijā, Skandināvijā un Rietumeiropā ir izvirzījuši ambiciozus mērķus, lai palielinātu vēja enerģijas jaudas un līdz 2050. gadam visu nepieciešamo elektroenerģiju saražotu no atjaunojamiem resursiem.

Attīstāmo enerģijas ražošanas veidu priekšplānā vēja enerģija ir izvirzījusies ne vien klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, bet arī tādēļ ka pēdējos gados radītās tehnoloģijas ļauj tai sekmīgi konkurēt tirgū ar tradicionāliem enerģijas ieguves avotiem – gāze, kodolenerģija, biomasa u.c. pat bez valsts atbalsta. Pieaugot lētākas vēja elektroenerģijas īpatsvaram kopējā tirgū, elektrības cenai vajadzētu samazināties.

“Lai gan vēja parki tiek būvēti arī jūrā, to būvniecība tur ir ievērojami dārgāka, un atšķirībā no sauszemes vēja parkiem jūras vēja parkos enerģijas ražošanai vēl aizvien ir nepieciešams valsts finansiāls atbalsts”, saka Mārtiņš Neibergs.

Raunas vēja parku plānots izveidot Raunas novadā, pie Pleskavas šosejas 18,2 kvadrātkilometru lielā izpētes teritorijā, kur plānots izvietot līdz 19 vēja turbīnām, kas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (līdz pat 420 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO ₂ ietaupījums būtu ap 120 000 tonnu CO ₂ ekvivalenta gadā. Ja ieceres īstenošanai tiks saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, vēja parka būvniecība varētu sākties 2022-2023. gadā.

Vēja parka būvniecība neietekmēs tās saimnieciskās darbības, kas jau šobrīd tiek veiktas teritorijā. Ierobežota netiek ne lauksaimniecība, ne mežsaimniecība. Ņemot vērā to, ka vēja stacijas tiek būvētas jau vairākas desmitgades, šobrīd jau ir veikti gana daudz pētījumi par vēja parku ietekmi uz sabiedrības veselību un dabas vērtībām, kas norāda uz to, ka pareizi plānojot vēja parkus un ievērojot piesardzības pasākumus, tie nerada būtisku kaitējumu ne cilvēka veselībai ne dabai. Cilvēku dzīve norit tieši tāpat kā pirms vēja parka būvniecības.

“Ir cilvēki, kurus aizrauj vēja parku apskate un tas varētu kļūt par aizraujošu ceļojuma mērķi, kas rosinātu apmeklēt Raunu”,  saka Mārtiņš Neibergs.

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, daudz modernāki kļuvuši arī vēja ģeneratori, ko nevar salīdzināt ar tiem, kas būvēti pirms 10 gadiem. Jauniem vēja ģeneratoriem vairākkārt ir samazinājusies skaņas un vibrāciju ietekme uz vidi un to tehnoloģiskais pārākums ir acīmredzams.

Izpētes un plānošanas process tiek rūpīgi uzraudzīts un pārbaudīts no dažādu ekspertu un valsts institūciju puses, rūpējoties gan par iedzīvotāju veselības aizsardzību, gan dabas vērtību saglabāšanu. Šobrīd ir uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums paredzētajai darbībai, kura ietvaros savu viedokli par ieceri izsaka ornitologi, sikspārņu, biotopu, ainavu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomas eksperti, akustiķi, hidrologi, ģeologi, tiek vērtēti vides riski, mirguļošanas ietekme un elektromagnētiskā lauka starojums. Visu pētījumu rezultāti tiks apkopoti ziņojumā, nosakot vai plānoto vēja parku būs iespējams izbūvēt un kādi nosacījumi būs jāievēro, lai nekaitētu sabiedrības veselībai un dabas vērtībām.

Pēc tam šos ekspertu slēdzienus rūpīgi vērtēs Vides pārraudzības valsts birojs. Ieceres izpēte kopā ar vēju mērījumiem norisinās jau vairāk nekā 2 gadus un varētu noslēgties šā gada beigās,  kad plānots iedzīvotājus aicināt uz vēja parka būvniecības ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedrisko apspriešanu. Sabiedrības iesaiste un atklāta un godīga saruna ar iedzīvotājiem ir neatņemama šī procesa sastāvdaļa, lai nodrošinātu tā caurspīdīgumu.

Vēja parka izveides galvenais mērķis ir ražot Latvijā tīru enerģiju, kas mums visiem ir tik ļoti nepieciešama– vai tas būtu dators, mašīna, sildītājs vai kas cits, ko izmantojam savā sadzīvē vai pašu dzīvojamā mājā. Tā kā saules mūsu platuma grādos nav tik daudz  kā dienvidu zemēs, tad Latvijā pagaidām visefektīvākais un tīrākais veids, kā saražot atjaunojamu elektroenerģiju,  ir vēja enerģija. Tādējādi elektroenerģijas ražošanai netiek iztērēti dabas resursi, netiek piesārņoti ūdeņi vai zeme, kā citu veidu enerģijas ražošanai. Ražojot enerģiju no naftas un dabas gāzes mēs patērējam neatjaunojamus resursus. Pat enerģijas ražošanai no koksnes ir nepieciešams izmantot dabas resursus, kuru atjaunošana prasa laiku.

 Vēja elektrostaciju parka izveide varētu kļūt  par uzņēmuma SIA WPR2 ieguldījumu valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā”, norāda Mārtiņš Neibergs.

Realizējot projektu , papildus tiktu sakārtota infrastruktūra, tajā skaitā pievedceļi, tiktu radītas tiešās un netiešās darba vietas, palielinātos nodokļu ieņēmumi pašvaldībai novada iedzīvotāju vajadzībām un papildus ieņēmumus varēs gūt arī tie,  kuru īpašumā tiks uzstādīti vēja ģeneratori.

Domājot par iedzīvotāju ērtību, vēja turbīnu izkārtojums parkā ir īpaši svarīgs, jo tas ietekmē kopējo parka efektivitāti jeb lietderību. Ņemot vērā, ka pieļaujamais trokšņu un ēnu ietekmes daudzums ir skaidri definēts normatīvajos aktos, šos lielumus iespējams izmantot aprēķinos, izvēloties turbīnas modeli, torņa augstumu, spārna garumu u.c. Tādā veidā iespējams meklēt tādu risinājumu, lai dzīves kvalitāte nevienā no apkārtnē esošām mājām vēja parka ietekmē nepasliktinātos.

Vēja ģeneratori atrastos vismaz piecsimt metru attālumā no dzīvojamām mājām, lai neietekmētu tur dzīvojošos iedzīvotājus. Nevēlos ne Raunai, ne Raunas iedzīvotājiem nodarīt kaitējumu, bet tieši pretēji dot savu ieguldījumu Raunas attīstībā un atpazīstamībā. Projekta veiksmīgas realizācijas gadījumā, tiek domāts arī par sociālo atbalstu Raunas iedzīvotājiem. Raunā  dzīvo mani vecāki, kuriem ir veiksmīgs lauksaimniecības uzņēmums jau vairāk nekā 25 gadus. Arī viņi manu ideju atbalsta un, tāpat kā es, uzskata, ka tā ir investīcija nākotnē, kas atmaksāsies arī videi un sabiedrībai kopumā. Tā būs tīra elektroenerģija, jo tā nebūs ražota ar fosilo kurināmo darbināmā elektrostacijā.

Ņemot vērā dramatiskās klimata pārmaiņas, kādas šobrīd notiek (klimata krīze, vairāku sugu un bioloģiskās daudzveidības izzušana), vēja enerģijai ir īpaši svarīga loma klimata pārmaiņu CO2 un citu globālo sasilšanu veicinošo gāzu emisiju samazināšanā. Lai arī kādu ietekmi vēja ģeneratori atstātu uz dabu, tie neskaitāmas reizes vairāk pasargā (saražojot tīru enerģiju) to no cilvēku izraisītām vides pārmaiņām un ieguvumu no vēja enerģijas ražošanas ir daudz vairāk nekā zaudējumu.

„Pret visu jauno un nepazīstamo mēs mēdzam izturēties ar zināmu piesardzību, tāpēc esmu atvērts sarunai ar Raunas novada iedzīvotājiem publiskajā apspriešanā, kur tiks izstāstīts par projektu un atbildēts uz iedzīvotāju jautājumiem saistībā ar vēja parka izveidi. Vietās, kur plānots uzstādīt vēja ģeneratorus, ar privātpersonām un juridiskajām personām, katru atsevišķi, tiks panākta vienošanās par teritoriju izmantošanas nosacījumiem un noteikta samaksa. Galvenie ieguvumi vietējiem iedzīvotājiem būs – sakārtota infrastruktūra, jo līdz katram vēja ģeneratoram plānots izveidot kvalitatīvus  piebraucamos ceļus. Tiks radītas arī papildus darba vietas. Palielinoties ražošanas apjomam, tiktu samazināta arī cena par elektroenerģiju, tiktu papildus iegūti nodokļu ieņēmumi pašvaldībai un citi sociālie un ekonomiskie pienesumi.

Kā uzsver Mārtiņš Neibergs: “Vēlamies attīstīt tādu vēja parku, kur enerģija tiek saražota harmonijā ar cilvēkiem un dabu. Vēlamies realizēt tādu projektu, ar kuru varam lepoties mēs paši un arī Raunas novada iedzīvotāji. Vēja elektrostaciju parka izveide kļūtu par mūsu kopīgo ieguldījumu valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā.”

Sākotnējā sabiedriskā apspriešanas sanāksme par šo projektu, ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī, notiks neklātienes formā (attālināti) no 18. līdz 22. maijam. Tīmekļa vietnēs www.environment.lv un www.rauna.lv 18. maijā tiks publicēta saite uz interneta vietni, kur būs pieejama videoprezentācija, un e-pasta adrese, uz kuru varēs sūtīt jautājumus.

Līdz 22. maijam saņemtie jautājumi tiks apkopoti un par tiem tiks sniegtas atbildes videoprezentācijas formā. Tīmekļa vietnēs www.environment.lv un www.rauna.lv 25. maijā tiks publicēta saite uz interneta vietni, kur būs pieejama videoprezentācija.