Projekta “Vietējās sabiedrības veselības veicināšanas pasākumi Raunas novadā” ietvaros 23.10.2020 Drustu tautas namā notika kardiologa, medicīnas doktora, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidenta, Latvijas Kardioloģijas centra vadītāja Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Andreja Ērgļa lekcija „Sirds veselība un dzīvotprieks jeb kā nodzīvot līdz 120 gadiem”. Lekcijā tika stāstīts par veselību un iespējām novērst sirds slimību attīstību, tāpat tika runāts par modernās medicīnas iespējām slimību diagnostikā un ārstēšanā, kā arī par nākotnes medicīnu.

Profesors uzsver, ka sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves un saslimstības iemesls Latvijā, 2019. gadā Latvijā miruši kopā 27479 cilvēki, t.sk. no sirds un asinsvadu slimībām 15005 (54.6 %). Sabalansēta uztura un regulāru fizisko aktivitāšu pozitīvā ietekme uz sirds veselību ir nenoliedzama. Tāpat ir svarīgi kontrolēt svaru, asinsspiedienu un pulsu, nesmēķēt un nepadarīt par pasīvajiem smēķētājiem bērnus. Bez profilaktiskiem pasākumiem, liela nozīme ir arī modernās medicīnas atbalstam. Izcilais latviešu ārsts, ķirurgs, medicīnas vēsturnieks un zinātnieks Pauls Stradiņš reiz ir teicis, ka medicīna ir reizē amats, zinātne un māksla. Kamēr māksla ārstēt slimos ir tikpat sena kā cilvēce, modernā medicīna sāka veidoties tikai 19. gadsimta beigās līdz ar rentgenstaru atklāšanu. Profesors Ērglis arī atklāja, ka pašam ne pārāk labi izdodas tā pareizā uztura ievērošana, tomēr viņš cenšas drusku mazāk ēst, bet ar fiziskām aktivitātēm gan nodarbojoties regulāri.

Citāts no lekcijas: “Mūsdienās mēs strādājam jau ar gēnu izpēti un reģeneratīvo medicīnu, ar virtuālām un robotu tehnoloģijām. Medicīna un zinātne mūsdienās ir komandas darbs, kuras centrā ir cilvēks – pacients, bet apkārt ir dažādu specialitāšu ārsti un citi veselības aprūpes speciālisti, kā arī matemātiķi, fiziķi, biologi, IT speciālisti, dizaineri, mākslinieki. Šāda sadarbība mums ir ļāvusi spert nākamo soli personalizētas, precīzas medicīnas virzienā, ņemot vērā konkrētā pacienta bioloģiju (gēnus), vidi un dzīvesveidu”.

! Visiem, kas ik pa laikam saka, ka ir “veci”, der izlasīt zemāk rakstīto:

Kopš 2018. gada Pasaules Veselības organizācijas piedāvātā jaunā vecumposmu klasifikācija, kas attiecināma arī uz Latvijas sabiedrību:

• līdz 17 gadiem – nepilngadība;
• 18–65 gadi – jauns cilvēks;
• 66–79 – pusmūžs;
• 80–99 – seniors;
• virs 100 – ilgdzīvotājs.

Piebilde rakstītajam: profesora kā cilvēka “lielums” izpaudās viņa apbrīnojamā vienkāršībā un prasmē kontaktēties. Paldies par pozitīvismu!

Un vēl citāts no Paula Stradiņa – “Tikai labs cilvēks var būt labs ārsts”.

P.S. Raunas novada domē, Drustu pagasta pārvaldē, kā arī bibliotēkās – Raunā, Rozēs, Drustos un Gatartā ir pieejami līdzņemšanai materiāli (bukleti) iedzīvotājiem par sirds veselību.

Raunas novada domes Attīstības nodaļas speciāliste

Daina Kļaviņa