Laikā, kad uz ūdenstilpēm veidojas ledus kārta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina būt piesardzīgiem, jo ledus kārta joprojām ir ļoti plāna un atrasties uz ūdenstilpju ledus ir bīstami!  Ik gadu ziemas periodā vairāki desmiti cilvēku ielūzt ledū un noslīkst. Pēdējo divu dienu laikā VUGD saņēma sešus izsaukumus uz gadījumiem, kad cilvēki ielūza ledū – seši cilvēki gāja bojā, bet divi tika izglābti.

To, cik ledus ir mānīgs, apliecina arī notikums Ludzā, kur izdevās glābt ledū ielūzušu cilvēka dzīvību. 9.decembrī VUGD Latgales reģiona Ludzas daļa saņēma informāciju, ka Ludzā ūdenstilpē slīkst cilvēks. Uz notikumu izbrauca autocisterna, bet daļas komandieris Jānis Klodāns nevarēja palikt malā un kopā ar vada komandiera vietnieku Aldi Guitanu arī devās uz notikuma vietu ar vieglo automašīnu. Abas automašīnas steidzās uz notikuma vietu pa dažādiem maršrutiem, lai ātrāk atrastu glābjamo. Pirmie notikuma vietā ieradās J.Klodāns un A.Guitans un steidzās glābt nelaimē nonākušo cilvēku.

Kā stāsta J.Klodāns: “Sākumā ledus izskatījās noturīgs, taču pieejot 20 metru tuvumā glābjamajam, tas sāka plaisāt un krakšķēt, tāpēc J.Klodāns turpināja tuvoties pa ledu līšus uz vēdera. Glābjamais nemitīgi atkārtoja, ka vairs nevar noturēties un nespēja aizķerties aiz mieta, ko viņam pasniedzu. Ar mietu aizāķēju glābjamo aiz kapuces, taču kapucei sāka vērties vaļā rāvējslēdzējs un vairs nevarēju noturēt glābjamo virs ūdens, atrodoties drošā attālumā. Tāpēc pieņēmu lēmumu, turēdamies aiz virves, kuras otru galu turēja kolēģis, turpināt tuvoties glābjamajam un arī ielūzu ledū. Atrodoties ūdenī, man izdevās noturēt cilvēku virs ūdens līdz ieradās palīdzība.”

Jāatceras, ka ledus kārta uz ūdenstilpēm neveidojas vienmērīgi. Tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpes vidū var būt plāna. Tāpēc cilvēkiem bieži veidojas maldīgs priekšstats, ka ledus ir izturīgs.

Ko darīt, ja tomēr esi ielūzis ledū:

• saglabāt mieru!
• turēt galvu virs ūdens – var galvu mazliet atmest atpakaļ;
• nevajag haotiski kustēties, zaudējot spēkus, tā vietā vienmērīgi kustināt kājas, it kā griežot velosipēda pedāļus;
• elpot pēc iespējas lēnāk un dziļāk;
• ja iespējams skaļāk saukt palīgā;
• ja soma vai smags mētelis velk Jūs uz leju, var mēģināt noņemt tos.
• ledus ir plāns vietā, kur Jūs ielūzāt, bet tā vietā, kur Jūs stāvējāt pirms iekritāt, jābūt noturīgākam.
• pagriezties ar seju uz to vietu, no kurienes Jūs atnācāt un nolikt rokas uz ledu, izstiept rokas cik iespējams tālāk. Mēģināt uzgulties uz ledus malas ar krūtīm un mēģināt izstumt sevi no ūdens.
• nevajag uzreiz celties kājās, labāk ritināties prom no bīstamās vietas. Rāpot uz krastu pa to pašu ceļu, pa kuru atnācāt.
• tiekot krastā neapstāties, bet doties uz tuvāko silto vietu skrienot.

Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķerniekiem ieteicams ņemt līdzi dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Labs risinājums ir pilns makšķerēšanas tērps, kuram ir peldfunkcija vai glābšanas veste, kas ļaus pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu.

Ko darīt, ja Jūs redzat, ka kāds cilvēks ir ielūzis:

• jāzvana 112, dispečeram jānosauc adrese vai izskaidro, kā piebraukt pie notikuma vietas, jāatbild uz visiem dispečera jautājumiem;
• lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2 – 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2 – 3 metru attālumā;
• izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.

VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai jaunieši slidinās pa nedrošo ledu – brīdiniet viņus par bīstamību. Savukārt, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta vai arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet 112!